"Pašnodarbinātajiem izmaksas aprēķins ir tāds pats kā nodarbinātajiem – līdz 70% darbinieku gadījumā no algas, pašnodarbināto personu gadījumā no ienākumiem, kas tātad ir viņu alga. Minimālais līmenis ir 330 eiro mēnesī," pastāstīja Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča .
Savukārt maksimālais atbalsta apmērs, ko var saņemt pašnodarbinātie, ir 1000 eiro mēnesī. Tuvākajā laikā minimālo apmēru plānots palielināt līdz 500 eiro. Tikmēr visiem patentmaksātājiem noteikts vienāds fiksēts atbalsta maksājums – 400 eiro mēnesī.
"Nav obligāti jāpiesakās uz pilnu mēnesi dīkstāvei. Šī ir iedota brīvība gan pašnodarbinātai personai, gan uzņēmumiem. Ja viņi ir strādājuši kādu laiku, tad to izskaita ārā un pabalsts veidojas proporcionāli apjomam, kad ir bijusi dīkstāve," pastāstīja Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms.
"Ir ļoti svarīgi precīzi norādīt dienas, kurās tika strādāts un netika strādāts. Ja decembrī bija saņemti ienākumi un pretendents būs iesniedzis pieteikumu par visu mēnesi, norādot, ka visu mēnesi nav strādājis, protams, mēs uzdosim jautājumus, kā ir izveidojusies situācija, ka bija ienākumi un vienlaikus bija pilnā dīkstāve," norādīja VID pārstāve.
Šādā gadījumā būs jāprecizē iesniegumus.
"Nav ierobežojumu tam, ka cilvēks strādā vairākās vietās vai vairākās nodarbinātības formās. Piemēram, ja pašnodarbinātai personai frizierim bija dīkstāve no 21. decembra, tad neatkarīgi no tā, ka viņš papildus strādā skolā, bērnudārzā, veikalā vai vienalga kaut kur citur, viņš drīkst pieteikties par darba vietu, kur bija dīkstāve. Citās darbavietās, ja tur nebija dīkstāve, viņš turpina strādāt un saņemt ienākumus," stāstīja Garanča.
Dīkstāves atbalstam jāpiesakās katru mēnesi no jauna līdz 15. datumam.
