Jūrmalas dome elektrolīnijas izbūvi parkā neatbalstīja, jo tas potenciāli apdraud parkā esošās sērūdens atradnes un attiecīgi arī Jūrmalas kā kūrortpilsētas perspektīvas. Iecere paredzēja, ka Ķemeru nacionālo parku šķērsojošā 110 kilovoltu līnija tiktu pārbūvēta un esošās līnijas trasē tiktu izveidota arī 330 kilovoltu līnija.
Jūrmalas domes Attīstības pārvaldes Vides nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs Jānis Artemjevs Latvijas Radio norādīja, ka Jūrmalas domi uztrauc plānotie apjomīgie būvdarbi un pret ieceri iebilduši arī iedzīvotāji.
Viņš stāstīja, ka vērienīgā būvniecība „var negatīvi un neatgriezeniski ietekmēt” Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas vērtības. Projektā paredzētās elektrolīnijas augstie balsti un to stiprinājumi varot ietekmēt pazemes sērūdeņu slāņus, turklāt pret būvniecību iebilda vairāki simti iedzīvotāji, norādīja Artemjevs.
Tomēr šaubas par to, vai Jūrmalas dome nav rīkojusies pārlieku piesardzīgi, vieš Vides pārraudzības valsts biroja atzinums, kurš šādu būvniecību, ievērojot noteiktus priekšnosacījumus, ir atzinis par pieļaujamu.
Arī "Latvijas elektrisko tīklu” valdes loceklis Mārcis Kauliņš noraida bažas, ka projektā nebūtu ņemta vērā nepieciešamība aizsargāt sērūdens atradnes.
Viņš Latvijas Radio klāstīja, ka vietā, kur ir sērūdeņu atradnes, paredzēts elektrolīnijas kabeļus ierakt zemē 1,2 – 1,5 metru dziļumā, bet sērūdeņu slāņi atrodas aptuveni piecu metru dziļumā. Pārbūvējot esošo gaisa pārvades līniju trasi un veidojot jaunu trasi kā pazemes kabeļus, ietekmi uz vidi pat varētu samazināt, pauda Kauliņš.
Kauliņš norādīja, ka elektrotīklu uzņēmums meklēs iespējas vienoties par visām pusēm pieņemamu risinājumu, tomēr, ja tas neizdosies un augstsprieguma līnija būs jābūvē alternatīvā maršrutā, tas sadārdzinās projektu par vairāk nekā 10 miljoniem eiro.
Viņš skaidroja, ka izmaksas pieaugs, jo alternatīvais maršruts pagarinās trasi par aptuveni 20 kilometriem, kas sadārdzinās projektu par aptuveni desmit miljoniem eiro, turklāt uzņēmumam būs jābūvē trase tur, kur pašlaik nav elektropārvades līniju, tas nozīmē, ka būs jāpaplašina aizsargjoslas un jāpērk apgrūtinājuma tiesības, kas vēl palielinātu izmaksas.
"Latvijas elektrisko tīklu" pārstāvja teiktais ļauj arī secināt, ka arī no vides aizsardzība viedokļa alternatīvas trases būvniecības sniegtie ieguvumi var būt apšaubāmi. Tas ir saistīts ar faktu, ka alternatīvas trases būvniecības gadījumā enerģētiķiem būtu jāuztur un jāapsaimnieko divas, nevis viena augstsprieguma līnija, kas nozīmē, ka vidi ietekmējošā darbība skartu stipri plašāku teritoriju. Toties ieguvēji varētu būt zemju īpašnieki, no kuriem līnijas būvniecības vajadzībām vajadzēs atpirkt papildu zemi.
