''Meklējam risinājumu, kā to uztaisīt, lai pēc iespējas mazāk kaitētu dabai,'' - saka šefpavārs Lauris Aleksejevs, sastapts Jūrmalā pie viņam piederošā restorāna «36. līnija». Atrašanās ekskluzīvā vietā kāpās un tikpat ekskluzīvu viesu apkalpošana viņa biznesam ir ražīga – saskaņā ar «Lursoft» ziņām restorānā gadā apgroza vairāk nekā trīs miljonus eiro, bet ap 150 tūkstošiem patur peļņā. Ik vasaru aiz krūmiem liedagā tiek uzcelta vasaras sezonas kafejnīca. Bet pašlaik uz beigām iet trešās ēkas būvdarbi – otrpus takai uz jūru smiltīs top vēl viena sezonas būve: restorāns, kas strādās visu ziemu un pa kura plašajiem logiem skats būs tieši jūrā. Nezinātājam varētu šķist, ka masīvās betona kājas zem restorāna ir ieraktas krasta smiltīs. Lauris Aleksejevs apgalvo, ka nekādu raktu pamatu tur nav. Apmēram gadu prijektēts, lai visu izdarītu pareizi.
Restorāna «36. līnija» ziemas sezonas būve liedagā būs viena no vairākām, kam Jūrmalas dome izsniegusi atļauju krasta smiltīs darboties cauru gadu.
Ar šo gadu ieviests vēl kāds jaunums – grozīti saistošie noteikumi, vasaras sezonu paredzot ne vairs līdz 15. septembrim, bet gan līdz oktobra beigām. Tādējādi kafejnīcas liedagā drīkst strādāt pusotru mēnesi ilgāk. Savukārt vairākos pludmales nogabalos atļauts būvēt arī ziemas kafejnīcas.
''Šeit nav neviena patstāvīga objekta, kas būtu kā būve reģistrējams, tie visi tiek saskaņoti tikai kā sezonas objekti. Un nevienam tas nevar kļūt par īpašumu, jo visi norāda [darbības] termiņus. No būvvaldes viedokļa liekas vissliktākais - lai pludmale nekļūtu par noliktavu, mēģinām šajos projektos prasīt precīzi atspoguļot visu. Mums nav vajadzīga sezonas būvju noliktava, kas ziemā nestrādā,'' skaidro domes Pilsētplānošanas nodaļas vadītāja Vita Zvejniece.
Ja uzņēmējam būs atļauts strādāt, bet kafejnīca būs slēgta, nākamajā gadā dome vairs neatļaušot turpināt biznesu. Turklāt uz palikšanu ziemā gatavojas tikai kādas trīs četras ēstuves, saka Vita Zvejniece:
''Tās ir atšķirīgas gan ar inženiertīklu risinājumiem, gan piedāvātajiem pakalpojumiem. Ziemas sezonā neskaņojam vasaras gultas, šupuļtīklus, ūdens velosipēdu nomu - nē, tas tiešām tiek rūpīgi vērtēts, lai būtu objekti, kas var ziemā darboties. (..) Katrs projekts tiek detalizēti vērtēts, kā strādās. No otras puses, pašvaldībai jāskatās uz to, ka šie uzņēmēji, kas šobrīd izsoļu rezultātā iegūst šis nomas tiesības, un iegūst uz visu gadu, - cenšamies iet viņiem pretī, lai bizness un uzņemējdarbība var notikt visā periodā, ko viņi ir pielīguši no domes par šīs teritorijas izmantošanu. (..)
Visas būves ir tādas, kas ir pārvietojamas un, beidzoties nomas līguma termiņam vai sezonas līguma termiņam, ja tas netiek atjaunots, - tās ir aizvācamas.''
Sezonas kafejnīcu skaits Jūrmalā ir stabils – ik vasaru strādā ap 40 uzņēmēju, bet uz ziemu līdz šim palikuši divi vai trīs. Liedaga nogabalu izsolēs Jūrmalas dome šogad iekasējusi 162 tūkstošus eiro, kas ir par pārdesmit tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējos gados. Pašvaldības īpašumu nodaļas vadītāja Indra Dreika vērtē, ka līdzīgi ieņēmumi sagaidāmi arī nākamajos gados.
Pašlaik situācija stabilizējusies, jo uz vienu vietu pretendē trīs līdz pieci gribētāji, gadā maksājot ne vairāk par 8000 eiro. Pirmajos izsoles gados bija astoņi pretendenti un solīja pat 30 tūkstošus eiro nomas maksu. Bet drīz vien lielie solītāji atteikušies. Dreika stāsta, ka standarta situācijā nomas līgums ir uz pieciem gadiem, bet dažās ekskluzīvajās vietās – uz desmit:
''Tirgu noregulē pieprasījuma un piedāvājuma attiecības. Ja ir cilvēki, kuri vēlas kafiju, tēju, udeni vai pat karstvīnu dzert pludmalē, tad attiecīgi ir iespējams piedāvājums. Tas ir komersantu risks, vai to uzņemties vai ne. Pēdējos gados pašvaldība nopietnāk pievēršas kontrolei, ir diezgan regulāras parbaudes par to, kadā izskatā ir uzbūvētie objekti, arī demontāža tiek pieņemta. Brauc komisija apsekot pludmali no viena gala līdz otram, skatās, kurā brīdi katrs no nomniekiem ir vai nav izpildījis noteikumus. Tiklīdz nav, mēs rakstām vēstules.''
Jūrmalas dome līdz ar biznesa attīstību liedagā arī aplēsusi vairākus nākotnes izaicinājumus. Piemēram, par paaugstināta komforta zonu izveidi, vienota stila ieviešanu pludmalē, kā arī komunikāciju izveidi. Pašlaik katras kafejnīcas īpašnieks pats meklē kādu tuvēju privātmāju, lai ar tās saimnieku vienotos par elektrības piegādi, jo izejās uz jūru pašvaldība to nav izveidojusi. Tāpat dome tikai plāno sākt vairāk domāt par līdzsvaru starp uzņēmējdarbību un ekoloģiju, proti, kurās vietās saglabāt neskartu dabu.
