Pagaidām gan tūrisma sezona vēl nav sākusies un Jūrmalā cilvēku ir pavisam maz. Klusums valda arī mazajās tirgotavās, kuras garo ziemu pārdzīvo tikai pateicoties tūristu plūsmai vasaras sezonā.
Centrālās Statistikas pārvaldes apkopotie dati liecina, ka pagājušā gadā Jūrmalu apmeklējuši gandrīz 148 000 tūristu, un 38% no Jūrmalas viesiem bijuši no Krievijas. Šo sezonu gan Jūrmalā gaida ar zināmām bažām, jo nav īsti skaidrības, kā notikumi Ukrainā un iespējamās sankcijas pret Krieviju ietekmēs tūrisma nozari.
Veikala vadītāja Larisa Jeļisejeva spriež, ka būs daudz mazāk pircēju.
„Es domāju, ka cilvēkiem vienkārši būs problēmas ar darbu, ar naudu saistībā ar visiem šiem notikumiem, un viņiem vienkārši nebūs līdzekļu, lai atbrauktu,” klāsta Jeļisejeva.
Jau šobrīd zināmas problēmas izjūt restorāni un viesnīcas. Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste, kura pašlaik atrodas tūrisma izstādē Maskavā, savā komentārā skaidro, ka Viesi no Krievijas ieņem pirmo vietu ne tikai Jūrmalas, bet visas Latvijas tūristu statistikā, un jebkādas sankcijas var atstāt negatīvu iespaidu gan uz Latvijas naktsmītņu, gan ēdināšanas uzņēmumu statistiku. Diemžēl jau šī gada sākums raisa bažas par Krievijas tūristu plūsmu, nerunājot par skaita pieaugumu.
Optimistiskāk ir noskaņots Dzintaru koncertzāles valdes priekšsēdētājs. Remontdarbi notiek kā paredzēts, un pasākumu organizatori, tostarp arī Jaunā viļņa, zāli esot rezervējuši.
SIA ''Dzintaru koncertzāle'' valdes priekšsēdētājs Guntars Ķirsis atzīst, ka „mūsu skati visi šobrīd ir pavērsti mūsu valdības institūciju virzienā, mums ir kompetentas iestādes, kurām ar to būtu jānodarbojas, un kas var regulēt šos jautājumus kādiem pilsoņiem šeit būtu jāiebrauc vai nav jāiebrauc”.
Vidēji viens tūrists Jūrmalā pavada 3,1 dienu. Visilgāk -12 dienas uzturas viesi no Baltkrievijas, bet vismazāk -vienu dienu tūristi no Ukrainas.
Jau ziņots, ka ceturtdien Briselē, Eiropas Savienības Padomes ēkā notiek dalībvalstu vadītāju samits, kurā viens no aktuālākajiem tematiem būs situācija Ukrainā un Eiropas Savienības tālākās attiecības ar Krieviju. Valstu vadītāji varētu paplašināt melno sarakstu ar to Krievijas amatpersonu vārdiem, kuras veicinājušas Krimas okupāciju. Iespējams, arī ekonomiskās sankcijas būs galdā, taču aizkulisēs izskan, ka, visticamāk, tās nepieņems.
