Lai gan starptautiskais neatkarīgās izmeklēšanas uzņēmums secinājis, ka nav atklāti pierādījumi, kas liecinātu par ļaunprātīgu vai uzņēmuma komerciālajām interesēm neatbilstošu rīcību, tas, ka valdes priekšsēdētājs iesaistīts kriminālprocesā, bojā uzņēmuma nevainojamo reputāciju.
Tādēļ nolemts Gulbi atsaukt no valdes priekšsēdētāja amata, kas vienlaikus nozīmē atstāt arī galvenā izpilddirektora amatu.
Lēmums stājas spēkā šī gada 4. decembrī.
Uzņēmumā informēja, ka pēc iepazīšanās ar izmeklēšanas uzņēmuma secināto un vairāku dienu ilgām diskusijām „Tet” padome dalībnieku pārstāvjiem sniedza savu atzinumu, ka Gulbis, kā arī otrs apsūdzētais, kurš vēl strādā uzņēmumā – Juridiskās daļas direktors Toms Meisītis saglabā padomes uzticību.
„Neskatoties uz to, ka pārkāpumi Gulbja rīcībā nav konstatēti, „Tet” padome un dalībnieku pārstāvji apzinās, ka apsūdzību uzrādīšanas fakts diemžēl met ēnu uz uzņēmuma nevainojamo reputāciju un rada reputācijas ilgtermiņa riskus uzņēmumam un uzņēmuma nākotnes vērtībai. Līdz ar to „Tet” dalībnieku pārstāvji lēma atsaukt Juri Gulbi no valdes priekšsēdētāja amata, kas vienlaikus nozīmē atstāt arī galvenā izpilddirektora amatu,” teikts uzņēmuma paziņojumā.
Tāpat tiek izteikta pateicība Gulbim par viņa darbu 14 gadu laikā, sniedzot ieguldījumu uzņēmuma izaugsmē: „„Tet” padome un dalībnieki izsaka pateicību Jurim Gulbim, kura vadībā „Tet” no balss sakaru operatora izaudzis par tehnoloģiju un izklaides nozares līderi, kļūstot par vadošo spēlētāju interneta un televīzijas pakalpojumu nozarē, uzņēmumam sekmīgi startējot eksporta tirgos, attīstot jaunus pakalpojumus, tostarp elektroenerģijas tirdzniecību, datu centru biznesu, vietējā TV satura piedāvājumu, gadu laikā „Tet” izveidojot par mūsdienīgu, inovatīvu un uz izaugsmi vērstu uzņēmumu”
Arī pats Gulbis pateicies par sadarbību un vēlreiz noraidījis uzrādītās prokuratūras apsūdzības.
„Mana sirdsapziņa ir tīra, ko apliecina arī neatkarīgo ekspertu vērtējums.
Tomēr man ir svarīga ilgus gadus vadītā uzņēmuma nākotne, tāpēc respektēju, ka mana atrašanās vadībā šobrīd radītu reputācijas riskus,” paziņojumā medijiem uzsvēra Gulbis.
Jau tuvākajā laikā „Tet” padome sāks uzņēmuma valdes priekšsēdētāja un galvenā izpilddirektora atlases procedūru. Tikmēr par valdes priekšsēdētāja un galvenā izpilddirektora pienākumu izpildītāju nozīmēts galvenais tehnoloģiju direktors Uldis Tatarčuks.
Gulbis darbu „Tet” (toreiz „Lattelecom”) sāka 2007. gadā kā finanšu direktors, bet par valdes priekšsēdētāju kļuva globālās finanšu krīzes laikā 2008. gadā, kad lielāko daļu uzņēmuma apgrozījuma sastādīja balss telefonijas pakalpojumi. Gulbis uzņēmumu vadīja 14 gadus. 51% „Tet” kapitāldaļu pieder valstij.
Vēl arī dalībnieku sapulcē tika pieņemts lēmums dalībniekiem izmaksāt papildu dividendes 8,2 miljonu apmērā, tostarp 4,2 miljonus eiro Latvijas Republikai un 4 miljonus – „Telia Company”.
KONTEKSTS:
Prokuratūra uzrādījusi apsūdzības uzņēmuma “Tet” valdes priekšsēdētājam Jurim Gulbim un vēl četrām personām par līdzdalību krāpšanā digitālās televīzijas ieviešanā. Nodarītie zaudējumi uzņēmumam sasniedz 7,5 miljonus eiro. „Tet” padome, lai lemtu par Gulbja atstādināšanu no amata, prokuratūras apsūdzību nodeva pārbaudīt konkursā izraudzītai starptautiskai kriminālistikas firmai.
Saistībā ar lietu tiesībsargi uzskata, ka “Kempmayer” saistību pārņēmējs kompānija “Hannu Digital” ciparu televīzijas projektā tika iesaistīts mākslīgi un Gulbis izmantojis “Lattelecom” īpašnieku un padomes uzticību.
Pāreja uz digitālo televīziju tika izplānota pirms 20 gadiem, kad premjers bija Andris Šķēle. Izmeklētāji uzskata, ka tas bija iecerēts kā negodīgas peļņas projekts. Par projekta atslēgas uzņēmumu kļuva Londonā reģistrētais "Kempmayer Media Limited", kas izrādījās pastkastītes firma ar ārzonās paslēptiem īpašniekiem. Afēru atklāja 2003. gadā, un uz apsūdzēto sola sēdās 20 personas, tajā skaitā Šķēles ģimenes uzņēmumu grāmatvedis Harijs Krongorns. Lieta iztiesāta jau divās tiesu instancēs, un šī mēneša beigās gaidāms Augstākās tiesas spriedums.
"Kempmayer" naudu bija paguvis iztērēt digitālās televīzijas iekārtās, kas no 2003. gada stāvēja muitas noliktavās Latvijā, bet vēlāk tika uzstādītas testa režīmā Zaķusalas tornī. "Kempmayer" raidītājus un galvas staciju kopā ar parādu Šķēlem pārpirka Gintara Kavača vadīta firma. Kā vēsta raidījums, lai iztērētos miljonus Šķēle atgūtu un vecie raidītāji nestu ienākumus, Kavača firmai "Hannu Digital" bija jākļūst par ciparu televīzijas ieviesēju vai partneri, tāpēc 2008. gadā panākta sadarbība ar "Lattelecom", kuru arī tolaik vadīja Gulbis.
"Lattelecom" uzvarēja Satiksmes ministrijas rīkotajā konkursā par ciparu televīzijas ieviešanu kopā ar apakšuzņēmēju "Hannu Digital". Darījumu 2009. gadā apšaubīja Valsts kontrole, kas uzsvēra, ka konkurss speciāli bija organizēts tā, lai bez konkrētās komercfirmas nevarētu iztikt. Ziņojums nonāca KNAB. 2010. gadā tika ierosināts kriminālprocess, kurā tika vērtēta ne tikai paša konkursa likumība, bet arī vēlāk slēgto līgumu pamatotība. Mainoties trim izmeklētājiem, lieta bez virzības atradusies līdz šai vasarai, bet augustā prokuratūra uzrādījusi pirmās apsūdzības.
Prokurors atzīmējis, ka Gulbis kā "Lattelecom" vadītājs piedalījās darījuma sarunās, bija informēts par sarunām, kuras veica citi viņa padotie, un bija informēts par visa projekta norisi, attiecīgi "viņa loma bija būtiska". Gulbim uzrādīta apsūdzība par dalību krāpšanā lielā apmērā.
Par līdzdalību krāpšanā līdz ar Gulbi apsūdzēts arī "Lattelecom" tā laika komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis un Kavacis. "Hannu Digital" 2010. gadā reorganizēja un, pēc raidījuma ziņām, Kavacis Latvijā vairs neuzturoties.
