Jau jūlija sākumā startēs kampaņa „Godīgs eiro ieviesējs”, kas aicinās uzņēmējus pievienoties memorandam, kurā nostiprināta apņemšanās cenas konvertēt pēc kursa 0,7028, nevis mākslīgi noapaļot uz vienu vai otru pusi. Plānots, ka kampaņas uzlīmes rotās vairāk nekā 30 tūkstošus tirdzniecības vietu. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts ir pārliecināts, ka iedzīvotāju tieša saskare ar Eiropas kopējo valūtu iepirkšanās reizēs arī palielinās eiro atbalstītāju skaitu.
„Cilvcēki, kas šobrīd neuzticas visvairāk, ir tie iedzīvotāji, visticamāk, kuriem ar eiro līdz šim bijušas vismazāk darīšanas. „Godīgs eiro ieviesējs”, [kampaņa], manuprāt, ir diezgan izšķirošs tajā, ka ikviens iedzīvotājs caur savu komersantu, caur savu pakalpojuma sniedzēju un tirgotāju saskaras ar to, ko tad nozīmē skaidri, mierīgi, godīgi ieviest Eiropas vienoto valūtu,” saka Pavļuts.
Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš domā, ka uzņēmēji „Godīga eiro ieviesēja” tēlu veiksmīgi izmantos klientu uzticības vairošanai un kā mārketinga instrumentu:
„No uzņēmēju viedokļa – pilnīgi noteikti visu tāpat nosaka tirgus, tas nozīmē, ka mākslīgas cenu pacelšanas nebūs, jo pircēji vienkārši nepirks preces un pakalpojumus, ja cenu būs pārāk augsta. Tajā pašā laikā, ja runa ir par niecīgiem pacēlumiem – patērētājs varbūt niansēs neskatās un tāpēc šī kampaņa būs ļoti noderīga. Proti, tie uzņēmēji, kuri būs pārbaudīti – kuri neapaļos cenas, nepacels mākslīgi uz augšu, tiem būs pieejama uzlīme „Godīgs eiro ieviesējs”, tas nozīmē – patērētājs redzēs: šis veikals neizmanto negodprātīgi šo faktu un tur cena būs korekta.”
Jau kopš februāra Latvijā notiek cenu monitorings, kas ļauj redzēt, vai komersanti jau pirms pārejas uz eiro mākslīgi nesadārdzina preces un produktus. Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula norāda, ka, rūpīgi analizējot monitoringa datus, var redzēt, ka pagaidām arī tie, kas izvēlējušies tā dēvētās pievilcīgās cenas, kas beidzas ar cipariem nulle, pieci vai deviņi, neveic nekādas cenu korekcijas, lai pielāgotos pārejai uz eiro.
„Protams, ir situācijas, kur to ir ļoti grūti īstenot, piemēram, autostāvvietu norēķinu automāti, kur tiek iemestas monētas – dažādu iemeslu dēļ tur nepieņem mazās monētas, teiksim, vienu vai divus santīmu jeb vienu vai divus centus. Tur varētu būt tieksme uzturēt apaļas cenas arī turpmāk,” domā Paula.
Noapaļotas cenas parasti ir norādītas ķīmiskajās tīrītavās, kafejnīcās, arī frizētavās un skaistumkopšanas salonos. Skaistuma un sajūtu salona „BBbinnija” īpašniece Binnija Ārberga atzīst, ka pagaidām par pāreju uz eiro vēl nav domājusi, taču nedomā, ka cenu apaļošana varētu būt problēma:
„Pakalpojumu cenas nekādā ziņā nebūs par skādi mūsu viesiem, jo tie 10-20 santīmi… domāju, nebūsim skrupulozi, darīsim prieku sev un citiem.”
Valdība memorandu „Godīgs eiro ieviesējs” parakstīs ar uzņēmēju organizācijām - Darba devēju konfederāciju un Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Pēc tam ikviens komersants būs aicināts brīvprātīgi tam pievienoties.
