Jūlijā patēriņa cenas – par 2,8% augstākas nekā pirms gada; lēš inflācijas kāpumu līdz gada beigām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

2021. gada jūlijā, salīdzinot ar 2020. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,8%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

ĪSUMĀ:

  • Gada griezumā vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,8%.
  • Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 1,3%.
  • Cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 0,4%.
  • Bankas eksperte lēš, ka inflācijas kāpums līdz gada beigām pārsniegs 4% līmeni.
  • Daļa Latvijas Radio uzrunāto iedzīvotāju pamana pārtikas cenu izmaiņas.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2021. gada jūlijā, salīdzinot ar 2020. gada jūliju, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, apģērbam un apaviem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 1,3%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+14,7%),

kartupeļiem (+8,0%), žāvētiem, citādi konservētiem vai apstrādātiem dārzeņiem (+7,2%). Cenas pieauga mājputnu gaļai (+9,5%), augu eļļai (+21,3%), miltiem un citiem graudaugiem (+8,8%), konditorejas izstrādājumiem (+2,4%), rīsiem (+12,7%). Dārgāks bija jogurts (+7,7%), piena produkti (+3,2%), kā arī sviests (+3,1%). Savukārt lētāki kļuva svaigi augļi (-11,1%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (-1,8%), cūkgaļa (-3,5%), saldējums (-6,8%), kafija (-1,5%), šokolāde (-4,1%) un augļu un dārzeņu sulas (-4,4%).

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis pieauga par 1,4%. Gada laikā tabakas izstrādājumiem cenas pieauga par 2,9%. Dārgāki bija stiprie alkoholiskie dzērieni un alus. Savukārt cenu kritums bija vīniem.

Apģērbu un apavu vidējais cenu līmenis pieauga par 2,8%. Apaviem cenas gada laikā pieauga par 9,1%, bet apģērbiem – par 0,4%.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 4,1%. Cenas pieauga dabasgāzei, elektroenerģijai, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumiem, cietajam kurināmajam, mājokļa īrei, ūdensapgādei, kā arī atkritumu savākšanai. Savukārt lētāka bija siltumenerģija.

Veselības aprūpes grupā cenas pieauga par 2,5%. Sadārdzinājās zobārstniecības pakalpojumi un ārstu speciālistu pakalpojumi. Savukārt lētāki bija farmaceitiskie produkti, galvenokārt kompensējamie medikamenti.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas gada laikā palielinājās par 7,8%, ko noteica degvielas cenu pieaugums par 17,8%. Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 17,9%, benzīns – par 17,1%, bet auto gāze – par 20,3%. Cenu līmeņa pieaugums bija lietotām automašīnām un riepām. Savukārt lētāki bija pasažieru aviopārvadājumi.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija ēdināšanas pakalpojumiem, mēbelēm un mājokļa iekārtām, telekomunikāciju pakalpojumiem. Savukārt cenu kritums bija autotransportlīdzekļu apdrošināšanai, kā arī personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem.

Cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 0,4%

2021. gada jūlijā, salīdzinot ar 2021. gada jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,4%.

Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, mājokļa iekārtai, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam apģērbiem un apaviem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem.

Bankas eksperte lēš inflācijas kāpumu

Intervija ar ekonomisti Līvu Zorgenfreiju
00:00 / 02:58
Lejuplādēt

“Swedbank” galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija lēš, ka cenu kāpuma temps turpinās pieaugt līdz gada beigām. Kā galveno iemeslu patēriņa cenu kāpumam viņa minēja Covid-19 pandēmiju, kuras ietekmē ir augušas cenas.

Latvijas Radio: Ko jūs esat novērojusi patēriņa cenu izmaiņās?

Līva Zorgenfreija: Tas, ko mēs redzam – visa šī gada laikā ir augoša inflācija. Gadu mēs sākām ar deflāciju, tātad cenu līmenis gada sākumā bija zemāks nekā pērnajā gadā, bet šobrīd inflācija jūlijā jau tuvojas 3%. Iemesli, protams, ir lielā mērā saistīti ar pandēmiju un ar to milzīgo cenu kritumu, ko mēs redzējām pērnajā gadā tieši pirmajā Covid-19 vilnī. Šeit ir runa būtībā par visām cenām kopumā: gan stāsts par izejvielu cenām, gan arī komponenšu cenas, gan transportēšanas izmaksas, tas ir arī stāsts par ražotāju cenām, kas aug un līdz ar to tas pamazām nonāk pie patērētājiem.

Kopumā tas skats ir tāds, ka uz gada beigām inflācija sasniegs savu augstāko punktu un būs virs 4%.

Bet pēc tam, ņemot vērā to, ka šis cenu kāpuma stāsts lielā mērā ir noticis disbalansa veidošanās dēļ, tas nomierināsies, un nākamajā gadā situācija būs mierīgāka. Un uz nākamā gada beigām cenu pieaugums būs daudz tuvāks tam, ko mēs esam raduši redzēt.

Jūlijā noteikti stāsts ir, pirmkārt, par degvielas cenām, kas turpina augt tāpēc, ka pasaules cenas naftai ir augušas, un mūsu cenas, protams, seko pasaules naftas cenām, bet ar nelielu novēlošanos. Otrs lielais stāsts ir noteikti par gāzes cenām, kas auga jūlijā diezgan strauji. Tās arī seko pēdējo deviņu mēnešu naftas cenām. Plus vēl arī izmaiņas ir saistītas ar to, ka “Gaso” pakalpojumu tarifi ir auguši. Tas viss, protams, ietekmē kopējās mājokļa uzturēšanas izmaksas. Redzam, ka augustā aug elektrības tarifi, gaidāms ir arī pieaugums apkures tarifos tuvākajos mēnešos, līdz ar to mājokļa uzturēšanas izmaksas augs arī turpmāk.

Līdz ar to droši vien ir manāms pārtikas sadārdzinājums?

Jā, pārtikas cenas aug visā pasaulē, bet tas ir arī stāsts par dažādu izejvielu, energoresursu cenām, kas arī ietekmē pārtikas cenas. Pārtikas cenas arī ietekmē minimālās algas kāpums, kas attiecas uz daudziem darbiniekiem tieši pārtikas sektorā. Līdz ar to tas ir daudzu faktoru kopums, kas nosaka to, ka pārtikas cenas aug un turpinās augt šogad. Plus vēl arī tas, ka izskatās – raža nebūs tik laba kā pērn, un tas arī rada papildu spiedienu uz cenām.

No pirktspējas viedokļa iedzīvotājiem algas aug pat straujāk nekā cenu kāpums.

Tālāk gan situācijai vajadzētu normalizēties. Mums vajadzētu atgriezties pie ilgtermiņā noturīgas inflācijas, kas Latvijas gadījumā būtu tuvu 3%. Savukārt Eiropas gadījumā tā ir ap 2%.

Daļa iedzīvotāju pamana pārtikas cenu izmaiņas

Daļa iedzīvotāju novērojuši pārtikas cenu izmaiņas
00:00 / 03:06
Lejuplādēt

Liela daļa Latvijas Radio aptaujāto iedzīvotāju cenām nemaz nepievērš uzmanību, tāpēc patēriņa cenu izmaiņas nav novērojuši. Savukārt pensionāri gan seko līdzi tam, cik nākas samaksāt par nepieciešamo. Visi kā viens apgalvo, ka pārtikas cenas ir augušas. Citi min, ka dārgāki kļuvuši piena produkti, vēl citi manījuši, ka maize maksā vairāk, bet vēl daži novērojuši atsevišķu dārzeņu sadārdzinājumu.

Es skatos uz to, ko es gribu nopirkt, nevis uz to, cik tas maksā.
Līdz ar to [patēriņa cenu] izmaiņas neesat manījusi?
Nē.

Man vecs cilvēks mājās, tas ēd bietes kā maizi. Vārdu sakot, biešu cenas ir mainījušās.

Vai jūs esat izjutusi patēriņa cenu izmaiņas?
Man kā bija diezgan palieli rēķini par pārtiku, tā arī ir. Es domāju, ka jā, jo es sāku pirkt nedaudz savādākas lietas.
Ko jūs pamainījāt?
Agrāk es pirku vairāk zivis un jūras veltes, tagad es mazāk to pērku.
Jo cenas, jūsuprāt, kļuvušas augstākas?
Es neskatos īpaši uz cenām, es skatos uz to, kāds ir mans vidējais rēķins par vienu “Rimi” apmeklējumu.

Es neesmu no tās kategorijas, kas skaita katru centu un kas noteikti piefiksētu, ja būtu cenu atšķirība, nē.

Protams, ka ir cēlušās.
Vai kādi iecienītie produkti kļuvuši dārgāki?
Jā, piena produkti. Es esmu cilvēks, kas mīl piena produktus, un to es izjūtu. Vēl ir arī dārzeņi.

Ir, jā, protams, augušas – maize ir dārgāka, manuprāt, kaut kas arī no gaļas produktiem.

Jāteic, ka vairāki uzrunātie seko līdzi īpašām atlaidēm.

Apskatos, ka tas, kas mums ģimenē ļoti garšo, to ar atlaidi, protams, nopērku, lai gan varbūt man to nemaz īpaši nevajadzēja. Tas tāds padomju cilvēka niķis, ka vajag visu lētāk dabūt.

Uzrunātie arī atklāja, ka visbiežāk iepērkas vienā veikalā, pat ja kaut kur, iespējams, atsevišķus produktus var nopirkt lētāk. Savukārt uz tirgu dodas tad, kad vēlas iegādāties dārzeņus un augļus, bet tāpēc, ka uzskata, ka to kvalitāte ir labāka, nevis cena īpaši atšķirtos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti