Jūlijā Latvijā saražoti tikai 38% no patērētās elektrības

Jūlijā Latvijā saražoti tikai 38% no patērētās elektrības, liecina sistēmas operatora "Augstsprieguma tīkls" Elektroenerģijas tirgus apskats.

Jūlijā Latvijā saražotas 208 029 megavatstundas (MWh) elektroenerģijas, kas ir par 25,4% mazāk nekā jūnijā, savukārt attiecībā pret 2021. gada jūliju samazinājums ir 32% apmērā. Elektroenerģijas patēriņš bija 544 121 MWh, kas ir par 1% vairāk nekā jūnijā un par 9% mazāk nekā pagājušā gada jūlijā.

Tādējādi jūlijā Latvijā saražoti 38% no valstī patērētās elektroenerģijas, kas ir kritums attiecībā pret jūniju, kad saražoti 52% no nepieciešamā, jūlijā trūkstošais apjoms – 336 092 MWh tika importētas no kaimiņvalstīm.

Apjoma ziņā vislielākais ražošanas kritums vērojams Daugavas HES – saražojot 137 554 MWh, attiecībā pret jūniju saražots par 34% mazāk, savukārt attiecībā pret 2021. gada jūliju vērojams ražošanas pieaugums par 88%.

Lielās koģenerācijas stacijas jūlijā ražošanu bija praktiski pārtraukušas – saražotas vien 4 527 MWh elektroenerģijas, kas ir par 97% mazāk nekā pirms gada un uz pusi mazāk nekā jūnijā.

Jūlijā jau otro mēnesi pēc kārtas Latvijā sasniegta vēsturiski augstākā mēneša vidējā elektroenerģijas cenas kopš elektroenerģijas tirgus atvēršanas – 304,96 eiro par megavatstundu (EUR/MWh). Arī pārējās Baltijas valstīs vidējās mēneša cenas sasniegušas vēsturiski augstākos līmeņus – Lietuvā 305,36 EUR/MWh, Igaunijā – 233,21 EUR/MWh.

Latvijā un Lietuvā jūlijā tika fiksēta arī vēsturiski augstākā stundas cena – 21. jūlijā laika posmā no 18.00 līdz 19.00 elektroenerģijas cena sasniedza 2100,08 EUR/MWh.

Krasais cenu pieaugums saistāms ar ierobežoto elektroenerģijas piedāvājumu Baltijas tirgū – to ierobežo gan Daugavas HES hidrobūvju remonts, kā rezultātā zemā ūdens līmeņa dēļ lielās hidroelektrostacijas Latvijā nevar uzkrāt ūdeni un ražot elektroenerģiju tikai maksimumpatēriņa stundās, tā palielinot piedāvājumu tirgū un līdzsvarojot cenu. Cenu pieaugumu veicina arī gāzes pieejamība un augstās tās cenas elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas stacijās, gan arī lēmums pārtraukt elektroenerģijas importu no Krievijas tai noteikto sankciju dēļ.

Ierobežotais ražošanas apjoms veicināja importa pieaugumu uz Baltiju no Eiropas Savienības – kopumā Baltijā importētas 1 138 716 MWh elektroenerģijas, kas ir par 7% vairāk nekā jūnijā.

Lai gan arī Igaunijā tika sasniegta vēsturiski augstākā cena, tur pieaugums nebija tik liels. Tas saistāms ar ierobežotajām iespējām pārvadīt elektroenerģiju uz Latviju abu valstu starpsavienojumu jaudu ierobežojumu dēļ, ko izraisīja gan plānotie remonti, gan augstā gaisa temperatūra.

“Augstsprieguma tīkla” valdes loceklis Gatis Junghāns intervijā Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" norādīja, ka enerģētikā Baltijas valstu vājā vieta ir gāzes piegādes, ņemot vērā, ka no Krievijas gāzes esam atteikušies. Viņš gan nākotnē skatās ar cerību, jo Latvijā notiek daudz darba, lai uzlabotu situāciju. Notiek gan darbs, lai nodrošinātu sašķidrinātas dabasgāzes piegādes, gan arī aktivizējušies elektrostaciju attīstītāji. Tāpat arī elektrības ražošana būs plašāka, kad varēs atsākt strādāt hidroelektostacijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti