Būvmateriālu cenas pieauga par 3,1%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,7%, bet strādnieku darba samaksa palielinājās par 0,1%.
Jūlijā būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja cenu palielinājums smiltīm un dolomīta šķembām, kā arī asfaltbetonam.
Salīdzinot ar 2020. gada jūliju, būvniecības izmaksas palielinājās par 8,2%. Būvmateriālu cenas palielinājās par 11,8%, strādnieku darba samaksa – par 4,4%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas pieauga par 4,3%.
Avots: Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Ekonomisti prognozēja, ka cenu kāpums turpināsies. Tādējādi daudzi iesāktie būvprojekti, toskait valsts un pašvaldības, jau tagad kļūst dārgāki.
"Vairāk ir apdraudēti publiskie līgumi, kas attiecas uz valsts un pašvaldību noslēgtajiem līgumiem. Tas var novest pie līgumu laušanas. Ja līgumi tiks lauzti, tad vajadzēs izsludināt jaunus iepirkumus, kas, protams, tiks veidoti pie esošajām cenām. Tas nozīme, ka šie projekti būs dārgāki," skaidroja Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce.
Līdz ar to var aizkavēties projektu nodošana ekspluatācijā un arī investīciju piesaiste.
Lai situāciju padarītu paredzamāku, Latvijas Būvuzņēmēju partnerība piedāvā valsts un pašvaldību projektos ieviest būvmateriālu cenu indeksāciju.
"Attiecīgi strādāt līdzīgi kā komercsektors pēc "open book" ["atvērtās grāmatas"] principa. Ka būvmateriālu cenas reizi ceturksnī ir iespējams indeksēt atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem. Mēs domājam, ka ieguvēji būs abas puses, gan pasūtītāji varēs turpināt līgumus. Un otrs, arī būvnieki varēs pirkt materiālus un maksāt par tiem tik, cik tie tirgū maksā," sacīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons.
Būvnieku organizācija piedāvājumu iesniegusi Ekonomikas un Finanšu ministrijā, kur to vēl tikai izskatīs.
