Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras pārstāve Ieva Lasmane stāsta, ka pēc kara sākuma Ukrainā atceltas liela daļa tūristu grupu rezervācijas, bet kopumā galvaspilsētā apkalpoti 60–70% no tūristu skaita, kas Rīgā viesojās pirms pandēmijas. Visas viesnīcas Rīgā šovasar gan darbu neatsāka.
"Vispirms "Mogotel", viņiem ir ļoti daudz viesnīcu. Lai nekonkurētu paši savā starpā ar savām viesnīcām, var izvēlēties kādu brīdi vēl vaļā nevērt. To ietekmē ne tikai tūristu skaits, bet to ietekmē arī darbinieku trūkums. Tūristi no Krievijas statistikā joprojām parādās, ko, protams, nevar salīdzināt ar 2018., 2019. gadu, kad gadā kopējais krievu tūristu skaits pietuvojās 200 000. Uz kopējā fona gan tas arī iepriekš bijis aptuveni 10–13%. Skaidrs, ka tik lielu masu aizstāt uzreiz ir ļoti sarežģīti, bet mēs vairāk resursu esam ieguldījuši Vācijas tirgū, kas ir liels tirgus. Mums ir ļoti daudz tiešo reisu uz dažādām Vācijas pilsētām, līdz ar to uz Rīgu ir ļoti viegli nokļūt. No tādiem lielākiem tirgiem otrs ir Lielbritānija, kas visus šos gadus ir stabili audzis, arī ar ļoti labu aviosatiksmi un, protams, arī mūsu tuvās Ziemeļvalstis, Skandināvija," skaidro Lasmane.
Visvairāk krievu tūristu līdz šim atpūtās kūrortpilsētā Jūrmalā. Šī gada septembrī Ministru kabinets pieņēma lēmumu, ka tiek ierobežota Krievijas Federācijas pilsoņu ieceļošana Latvijā tūrisma un atpūtas nolūkos. Jūrmalas tūrisma un uzņēmējdarbības nodaļas vecākā eksperte Madara Zahare stāsta, ka visvairāk krievu tūristu – ceturtā daļa no kopējā tūristu skaita – Jūrmalu apmeklēja 2019. gadā, bet jau pērn to skaits būtiski samazinājās – līdz 2%, šogad tie ir 3% no kopējā tūristu skaita.
"Jāņem vērā, ka Krievijas pilsoņi ir iegādājušies īpašumus Jūrmalā, kā arī ceļojot ir tendence, ka viņi nakšņo gan pie radiem, draugiem, gan apartamentos vai privātos dzīvokļos, kuri nesniedz datus CSP. Līdz ar to mēs pieļaujam, ka patiesībā šis skaits varbūt ir lielāks, nekā to parāda konkrētie dati. Šī gada pirmais pusgads kopumā ārvalstu tūristu skaita ziņā ir bijis krietni dzīvīgāks nekā, piemēram, pagājušais gads, un esam saņēmuši arī atsauksmes no Jūrmalas lielākajām viesnīcām par šo vasaras sezonu, ka, salīdzinoši ar iepriekšējiem diviem gadiem ir bijis viss ļoti labi un iepriecinoši un nebija arī pandēmijas radīto ierobežojumu. Tātad tas arī veicināja kopējo tūrisma uzņēmējdarbību un pilsētā notika arī vairāk pasākumi," norāda Zahare.
Latvijas Piļu un muižu asociācijas izpilddirektors Armands Muižnieks vērtē, ka vasarā pilis un muižas apmeklējuši daudzi tūristi, bet ārvalstu tūristu skaits ir samazinājies.
"Ļoti daudz pasākumi ir bijuši pilīs un muižās, ir arī dažādas akcijas bijušas, kas veicinājis šo ceļotāju interesi. Protams, kāzas vasaras laikā vienmēr ir bijušas, bet es gribētu teikt, ka ļoti bagāta kultūras programma. Un, protams, ka tas, pie kā vajadzētu strādāt – nevis koncentrēt šos pasākumus 50, 60, 100 pilīs un muižās vienā nedēļas nogalē, bet tomēr mēģināt to izlīmeņot, lai mazinātu sezonalitātes negatīvo ietekmi. Protams, ka ir mainījušies starptautiskie tūrisma tirgi, un jāmēģina saprast, ko mēs piedāvājam Somijas, Vācijas tirgum. Starp citu, arvien vairāk šveiciešu brauc, austrieši brauc, notiek sadarbība ar Čehiju, Slovākiju," klāsta Muižnieks.
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste stāsta, ka bažas rada neziņa, kā tūrismu ietekmēs augstās energoresursu cenas. Šobrīd viesnīcu rezervācijas pēdējā brīdī veic pat tūristi no Vācijas, kas kādreiz to darīja trīs vai četrus mēnešus pirms ceļojuma.
"Par veiksmīgāko laiku sezonā mēs varam runāt par jūliju, augustu, kad tiešām sezona bija tāda, kādai tai būtu jābūt, un daži pat arī informēja par tādiem vēsturiski labākajiem rezultātiem. Uz oktobri ienāk šīs rezervācijas, pagaidām par novembri, decembri ir grūti spriest, jo šīs rezervācijas tiek veiktas ļoti īsu brīdi pirms. Tāpēc jo īpaši būtu svarīgi, lai gan valsts institūcijas, gan ar nozares atbalstu mēs strādājam pie tā, lai nesezonā atgrieztos lieli, starptautiski pasākumi, konferences, semināri Latvijā," uzsver Graikste.
Šī gada septiņos mēnešos Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 1,2 miljoni ārvalstu un vietējo tūristu, kas ir par 85% vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā laika posmā, bet tas joprojām ir gandrīz par 30% mazāk nekā 2019. gadā.
