Pēc otrdien piedzīvotā 1,9% krituma Ķīnas oficiālā valūta juaņa trešdien zaudējusi vēl vienu procentu no savas vērtības. Ķīnas Centrālā banka paziņojusi, ka šis faktiski ir vienreizējs pasākums un, izvērtējot starptautisko un pašmāju ekonomisko situāciju, neesot pamata runāt par to, ka šis process tiks turpināts regulāri.
Galvenais mērķis ar šādu valūtas devalvāciju ir veicināt eksporta apjomus, jo jaunākā statistika liecina, ka jūlijā Ķīnas eksporta apjoms ir samazinājies par 8%. Tāpat ir samazinājies ražošanas apjomu pieauguma temps, lai arī šie apjomi ir auguši par 6%. Tagad ķīniešu preces kļūtu lētākas un ārvalstu patērētājiem pievilcīgākas.
Šāds Ķīnas Centrālās bankas solis izsaucis sašutumu ārvalstīs, īpaši ASV, kas uzskata, ka Ķīna ir uzsākusi patiesu tirdzniecības karu, ne visai godīgā veidā cenšoties iegūt lielāku ietekmi eksporta tirgos, protams, apdraudot amerikāņu pozīcijas.
Globālo investīciju pārvaldes kompānijas "PIMCO" bijušais vecākais ekonomists Pols Makkulijs intervijā televīzijas kanālam CNBC norāda, ka šis tiešām nav uzskatāms par ārkārtēju gadījumu, bet gan par daļu no daudz plašākas un jau ilgu laiku pastāvošas stratēģijas.
"Šī lieta ir jāskatās kontekstā ar faktu, ka Ķīnas ekonomika ir vāja. Tā saskaras ar burbuli akciju tirgos un tas notiek laikā, kad arī visa globālā ekonomika ir vāja. Protams, ka tā ir daļa no ilgtermiņa stratēģijas.
Taču Ķīna ir suverēna valsts un tā pieņem lēmumus, kas atbilst tās interesēm. Arī mēs šeit, Amerikas Savienotajās Valstīs, to darām visu laiku un negaidām, ka kāds liks mums viņos klausīties," norādījis Makkulijs.
Arī aģentūras Roiters Ķīnas ekonomikas un tirgus korespondents Pīts Svīnijs uzskata, ka teorija par to, ka šī būs kaut kāda liela cīņa par eksporta tirgu, esot visai apšaubāma.
Pēc Svīnija teiktā, eksportētāji Ķīnā ir nonākuši problēmās ne jau valūtas kursa dēļ. Palielinās algas un kļūst arvien grūtāk kāpt uz augšu pa vērtību ķēdi, turklāt pašmājās nākas saskarties ar diezgan spēcīgu konkurenci par cenām, kas padara grūtāku naudas pelnīšanu.
Valūtas kursa labošana par 2%-3% šo problēmu neatrisinās.
Ārvalstu investoriem galvenais jautājums ir – kas notiks ar ārējo pieprasījumu, jo spēcīga Ķīnas valūta palielina ķīniešu pirktspēju, no kuras Rietumos daudzi ir ļoti labi nopelnījuši, norādīja Svīnijs.
Vairums ekspertu uzskata, ka lielie uzņēmumi bez lielām problēmām pārdzīvotu arī juaņas vērtības samazināšanos pat par 10%, jo Ķīnas valūta joprojām tiek uzskatīta par pārvērtētu.
Taču "ANZ bankas" ārvalstu valūtas tirgus stratēģis Hūns Go ir pārliecināts, ka Ķīnas juaņas devalvācijai sekos spriedzes palielināšanās arī visā reģionā. Nenovēršama ir valūtas vērtību krišanās attīstības valstu tirgos, īpaši Āzijā.
Iepriekš Ķīna kalpoja kā enkurs visai pārējai Āzijai, taču tagad, kad šis enkurs ir izcelts, visā reģionā ir gaidāms gan valūtu vērtības zušana, gan lielāks spiediens uz ekonomikām.
Jāatzīmē, ka Starptautiskais Valūtas Fonds (SVF), kas iepriekš bieži vien kritizējis juaņas fiksēto kursu, tagad nosaucis par pozitīvu soli juaņas kursa pietuvināšanu tirgus prasībām. Šāds vērtējums ir ļoti nozīmīgs, Ķīnai cenšoties panākt, lai tās nacionālā valūta tiktu atzīta arī par SVF stratēģisko rezervju valūtu līdzās ASV dolāram, eiro, britu mārciņai un japāņu jenai.
