Subsidētās enerģijas nodoklis 2013.gadā tika ieviests kā solis elektrības cenu kāpuma iegrožošanai un naudas avots elektroenerģijas lietotāju pabalstam. Tomēr atjaunojamās enerģijas ražotāju organizācijas nodokļa likumību apšaubīja un sūdzējās par to Eiropas Komisijā.
Neskatoties uz to, ka valsts institūcijas cerēja jaunajam nodoklim gūt drīzu saskaņojumu no Eiropas Komisijas, gada laikā tas tā arī nav izdevies, atzina ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.
Ministre norāda, ka neiegūtais saskaņojums uz Latvijas situāciju iespaidu atstāj tādā ziņā, ka no nodokļa iekasētā nauda nav izmantojama plānotajiem mērķiem.
„Mēs šo iekasēto subsidētās enerģijas nodokli tiešā veidā nevaram izmantot OIK kompensācijai un maznodrošināto, trūcīgo ģimeņu elektrības cenu zemākai noturēšanai. Ir jādomā citi risinājumi, šī naudiņa stāv iesaldēta, kamēr nav pateikts „jā”, ka mēs to drīkstam izmantot, mēs to arī neizmantojam citiem mērķiem. Pagaidām „Latvenergo” šo kompensāciju veic uz sava rēķina. Respektīvi, gaidot tad Eiropas Komisijas lēmumu, ja lēmums būs pozitīvs, tad no iekasētās naudas tas viņiem tiks kompensēts,” skaidro Reizniece-Ozola.
Ministre prognozē, ka atbildi no Eiropas Komisijas Latvija varētu saņemt nākamā gada pirmajā ceturksnī.
Ja atbilde būs negatīva, tad valstij elektroenerģijas lietotāju kompensācijām nāksies meklēt citu finansējumu, tomēr ministre norāda, ka joprojām cer uz pozitīvu lēmumu.
„Nu, tad viss tas finansējums, kas šobrīd ir paredzēts OIK kompensācijai un maznodrošināto, trūcīgo ģimeņu atbalstam – nu, tad tas ir valsts budžeta jautājums. Es nesteigšos notikumiem priekšā, es diezgan pozitīvi raugos uz Eiropas Komisijas lēmumu, bet, ja negatīvs - tad loģiski, apgrūtināmi būs, kādi tieši – nu, pagaidām nekomentēšu.”
Subsidētās enerģijas nodokļa saskaņošanas grūtībām jau no gada sākuma uzmanību pievērš arī Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija. Federācijas pārstāvis, advokāts Sandis Bērtaitis pavasarī norādīja, ka izmantojot ar nodokli iekasēto naudu bez Eiropas Komisijas saskaņojuma, Latvija pārkāptu arī nacionālo likumdošanu.
„Latvijas valdība ir apsolījusi elektroenerģijas lietotājiem no 1.aprīļa samazināt obligātā iepirkuma komponenti ar to finansējumu, kas iekasēts subsidētās elektroenerģijas nodokļa veida. Šī mērķdotācija šobrīd jau ir iestrādāta obligātā iepirkuma komponentē, ko ir apstiprinājusi Sabiedrisko Pakalpojumu regulēšanas komisija, betpadziļināti iepazīstoties ar tiem dokumentiem, kas bijuši par pamatu „Latvenergo” iesniegumam regulatoram apstiprināt šādu komponenti, „Latvenergo” ir konsultējies ar Ekonomikas ministriju un tā devusi akceptu ietvert šo valsts budžeta mērķdotāciju, pirms saņemts Eiropas Komisijas saskaņojums,” norāda Bērtaitis.
Kopumā par 10 mēnešiem subsidētās enerģijas nodokļa iekasētais apjoms valsts budžetā veido 22,38 miljonus eiro, jeb aptuveni par 4,4 miljoniem eiro mazāk, nekā plānots.
