Kā iespējamie ienākumu avoti 2019.-2022.gadā tiek minēti:
- 250 un 250 miljoni eiro – nodokļu ieņēmumi un fiskālās telpas pieaugums 2021.-2022.gadā līdz ar ikgadējā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 3-4%;
- 100 miljoni eiro – ēnu ekonomikas apkarošana, tajā skaitā, reversais pievienotās vērtības nodoklis (PVN), nozaru minimālās algas, risku analīzes modeļi Valsts ieņēmumu dienestā (VID);
- 60 miljoni eiro – valsts uzņēmumu dividenžu iemaksas valsts budžetā vismaz 85% apmērā;
- 50 miljoni eiro – speciālās dotācijas pašvaldībām mazināšana;
- 40 miljoni eiro – finanšu sektora nodevas palielināšana atkarībā no bankas aktīviem;
- 50 miljoni eiro – akcīzes nodokļi azartspēlēm (tikai 4-5 zvaigžņu viesnīcās), tabakai un alkoholam;
- 40 miljoni eiro – subsidētās enerģijas nodokļa ieviešana obligātā iepirkumu komponentes (OIK) saņēmējiem;
- 30 miljoni eiro – lielo ostu iemaksas valsts budžetā;
- 50 miljoni eiro – budžeta izdevumu bāzes revīzija saskaņā ar Valsts kontroles atzinumiem; “nulles” budžeta princips.
KONTEKSTS:
Jaunā konservatīvā parija, kuras līderim Jānim Bordānam Valsts prezidents devis divas nedēļas valdības izveidošanai, nāca klajā ar papildināto valdības darbu plānu, taču izpelnījās citu partiju kritiku par neizpildāmiem solījumiem. Saskaņā ar ministriju aprēķiniem, JKP iecerēm par pensijām un pabalstiem budžetā vajadzīgi simtiem miljonu eiro.
14. novembrī trīs partijas – “Attīstībai/ Par!”, Nacionālā apvienība un “Jaunā Vienotība” – paziņoja, ka Bordāna valdības veidošanas sarunas ir izjukušas un aicina prezidentu izvirzīt citu kandidātu premjera amatam.
