Feldmans intervijā Latvijas Radio sacīja, ka par nākamā gada budžetu ir jautājums, vai “nav palaista garām iespēja izveidot modernu, draudzīgu nodokļu sistēmu”.
Viņaprāt, budžeta izstrādes process bija samocīts un “mēs to novērtētu ar 3 ballēm no 5” un Finanšu ministrija varēja strādāt kvalitatīvāk, jo par nodokļu reformu sāka runāt jau pērn vasarā.
Feldmans atzina, ka tāpēc ir jautājums, vai nebūtu jānomaina Finanšu ministrijas augstākā vadība un ministrijas Budžeta departamenta vadība, jo vairāki cilvēki tur ir amatos 15 gadus, un tas sekmē stagnāciju un motivācijas zudumu.
Kā atsevišķu jautājumu ar koalīcijas partneriem viņš to nav apspriedis, bet “bija ieteikumi un mājieni” jau kopš pirmā budžeta, kuru veidoja šī valdība, atzina Feldmans.
Viņš norādīja, ka FM Budžeta departaments “ir kā sestais koalīcijas partneris”, tāpēc ir svarīgi, lai nebūtu vērojama stagnācija šajā departamentā, tas ir valstij svarīgi.
Feldmans izvairījās no atbildes, vai JKP neapmierina arī finanšu ministra Jāņa Reira (“Jaunā Vienotība”) darbs, vien norādot, ka “sabiedrība redz, kā politiku īsteno ministrs un ministrijas politiska vadība”, bet valstī ir ārkārtējā situācija, “un ir jautājums, vai valsts interesēs būtu radīt nestabilitāti, tas vienmēr jāņem vērā, pieņemot globālos lēmumus”.
Viņš pieļāva, ka premjers un ministrs arī “izmanto ārkārtējo situāciju, lai ietu uz visu banku ar šo budžeta projektu”, un, ja nebūtu ārkārtējās situācijas, budžeta veidošanas procesā diskusijas būtu asākas ne tikai no JKP puses.
KONTEKSTS:
Saeima šonedēļ turpināja darbu pie nākamā gada budžeta, kas paredz arī būtiskas izmaiņas alternatīvajos nodokļu režīmos. Šīs izmaiņas izraisīja gan radošo personu, gan uzņēmēju kritiku. Viena no lielākajām uzņēmēju organizācijām – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) – sauc budžeta projektu par brāķi un uzskata, ka iecerētās nodokļu izmaiņas īpaši apgrūtinās darbību mazajiem uzņēmumiem, kuriem Covid-19 apstākļos izdzīvot kļuvis vēl grūtāk.
Pašlaik paredzēts, ka visus režīmus pārveidos divos: vienā cilvēki maksās nodokļus vispārējā nodokļu režīmā, otrs būs pašnodarbināto režīms, kur jāmaksā minimālā sociālā iemaksa. Pašnodarbinātajiem ar ienākumiem, kas zemāki par minimālo algu, sociālajās iemaksās būs jāmaksā 10% no ienākumiem, vienojušās koalīcijas partijas.
Panākta arī vienošanās, ka pašnodarbināto sociālā nodokļa nomaksu uzraudzīs VID, nevis sociālie dienesti, kā iepriekš tika piedāvāts.
