Ietekmīgais kartelis šādu lēmumu pieņēma pirmo reizi pēdējo astoņu gadu laikā. Naftas cenas pēdējo divu gadu laikā kritušās par vairāk nekā 50%, un to galvenokārt skaidro ar pārprodukciju. Detaļas par OPEC valstu vienošanos samazināt ieguvi gan vēl nav zināmas, un pēc sākotnējā kāpuma naftas cenas ceturtdien atkal nedaudz kritās.
Naftas eksportētājvalstu organizācija jeb OPEC paziņojums par vienošanos samazināt naftas ieguves apjomus bija negaidīts. Kopš 2014.gada vidus jēlnaftas cenas pasaules tirgū ir nokritās no vairāk nekā 100 dolāriem par barelu līdz 13 gados rekordzemākajam līmenim - 30 dolāriem šī gada sākumā.
Šobrīd cena svārstās nedaudz zem 50 dolāru atzīmes.
OPEC ietilpst 14 dalībvalstis, pārsvarā Persijas līča valstis ar Saūda Arābiju priekšgalā, bet arī tādas valstis kā Venecuēla. Kartelis kopā iegūst 40% no visas pasaules jēlnaftas, tādēļ ir ietekmīgs tirgus spēlētājs.
Pēdējos divos gados tika uzmanīgi sekots katrai organizācijas sanāksmei, gaidot, vai netiks pieņemts lēmums samazināt naftas ieguves apjomus. Par galveno faktoru salīdzinoši zemajām cenām tiek uzskatīta pārprodukcija. Tomēr līdz šim kartelis allaž nolēma atstāt ieguves apjomus esošajā līmenī.
Tādēļ trešdienas paziņojums bija negaidīts. Pēc sanāksmes, kurā piedalījās arī Krievija, kas nav OPEC valsts, tika paziņots, ka kartelis plāno samazināt ieguves apjomu par 750 000 barelu dienā līdz 32,5 miljoniem barelu dienā.
Šī ziņa šokēja tirgus.
Naftas cenas Londonas biržā "Brent" markas jēlnaftas cena piegādēm novembrī pieauga par 2,72 ASV dolāriem līdz vairāk nekā 48 dolāriem par barelu, līdzīgu kāpumu piedzīvoja Ņujorkas birža.
Tomēr neskaidrību dēļ par vienošanās detaļām - un vai visas valstis to tiešām ievēros - ceturtdien naftas cenu kāpums apstājās.
OPEC valstu vienošanās detaļas tiks apstiprinātas formālajā sanāksmē novembrī. Dažādas valstis ieguves apjomus samazinās dažādos apmēros. Bet Irānai, pret kuru ieviestās sankcijas šogad tika atceltas pēc kodolvienošanās, naftas ieguves apjomus pat būs ļauts palielināt.
Analītiķi uzskata, ka krītošo naftas cenu ekonomiskais spiediens lika OPEC valstīm tomēr vienoties par ieguves samazināšanu. Persijas līča valstis līdz šim ieturēja politiku nesamazināt apjomus, lai noturētu vai palielinātu savu tirgus daļu iepretim citiem ražotājiem kā ASV un Krievija.
Tomēr zemo cenu dēļ, piemēram, Saūda Arābijai pērn bija rekordliels budžeta deficīts, bet Venecuēla piedzīvo smagu ekonomisko krīzi. Tajā pašā laikā eksperti arī brīdina, ka organizācija iepriekš vairākkārt tomēr nav pildījusi šādas apņemšanās, tādēļ nav skaidrs, vai šoreiz ieguves apjomi tiešām tiks samazināti. Tāpat būs jāvēro, vai piemēram samazināt ieguves apjomus sekos valstis, ka neietilpst OPEC, kā ASV un arī Krievija, kuras budžets smagi cieta zemo naftas cenu dēļ.
