Dienas ziņas

Rūjienas amatnieki apzina tirgu Vācijā

Dienas ziņas

NMPD attīstībā iegulda ASV naudu

Jelgavas novadā ražos cūku pupu kraukšķus

Jelgavas novadā pamazām izvērš kraukšķu ražošanu no cūku pupām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Olbaltumvielām bagātās cūku pupas mūsdienās,  iespējams, vairs nav tik iecienīts pārtikas produkts kā agrāk. Jaunā uzņēmēja no Jelgavas novada izstrādājusi tehnoloģiju, kas cūku pupām ļaus atgriezties apritē kā kraukšķīgai uzkodai jeb ''pupučiem''.

Jau vairākus gadus Jelgavas novada Dzirciema kādreizējā skolā darbojas Amatniecības centrs, kas zināmā mērā pilda arī biznesa inkubatora funkcijas mikrouzņēmumiem. Šomēnes šeit telpas ieguvusi arī Kristīne, kura kopā ar māsu saskatījusi neparastu pielietojumu gadsimtiem zināmajām cūku pupām.

"Braukājot apkārt pa dažādām valstīm, viņa [māsa] ar cūku pupām vairākkārt bija saskārusies un saprata, ka cūku pupa ir nepamatoti nenovērtēta Latvijā.

Un tad es ar savu pārtikas tehnologa izglītību, kuru es biju atstājusi novārtā, veidoju tehnoloģiju pilnīgi no nulles," atzina  jaunā uzņēmēja Kristīne Ozoliņa.

Pirmie kraukšķi no cūku pupām tapa mājas virtuvītē, bet sapratusi, ka cilvēkiem ''pupuči'' patīk, Kristīne nolēmusi veidot sabiedrību ar ierobežotu atbildību, lai varētu piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu profesionālu iekārtu iegādei, palielināt ražošanas apjomus un līdz ar to arī samazināt pašizmaksu.

"Šajā brīdī mēs, rakstot projektus, sākam no mazākā projekta uz lielāko projektu. Tāpēc arī tā mūsu ražošanas attīstība notiek tik lēni, cik ātri mēs varam piesaistīt finansējumu," teica Ozoliņa.

Problēma esot arī izejvielas, jo kraukšķu ražošanā derīgas tikai dārza cūku pupas. Kristīnes draugi gan tic, ka viņai izdosies pārvarēt visus šķēršļus, un pēc gadiem pagastā būs izveidota liela kraukšķu ražotne.

"Es pilnīgi noteikti zinu un zināju, ka viņai viss izdosies.

Jo viņa ir ļoti apņēmīga un viņai deg acis par šo lietu. Un ja tās deg un sirds sitas strauji, tad viss izdosies," sprieda Kristīnes draudzene Egita Matulēna.

Patlaban gan ražošana ir gandrīz vai 100% roku darbs. Tāpēc vispirms tā būšot sociālā uzņēmējdarbība, kurā tikšot iesaistīti cilvēki ar īpašām vajadzībām un vietējie pirmspensijas vecuma bezdarbnieki.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti