Pirmos eksperimentus karameļu izgatavošanā Ilze kopā ar māsu Ingu veica mājas virtuvītē. Kad par gana gardām tika atzītas jau ap divdesmit veidiem konfekšu, piereģistrējušās kā mājražotājas, lai našķus varētu pavisam oficiāli piedāvāt tirdziņos.
“Tā nu tur augšā laikam bija Dievs nolēmis, ka māsai jābūt idejai un degsmei par karamelēm, jo nebija jau plānots kaut ko pašiem darīt. Vienkārši bija ziņkārība - kā diez taisa karameles? Paskatījāmies, ieguvām priekšstatu un vēl vairāk iedegāmies par šo ideju. Sāka vārīt un sanāca,” stāsta SIA “Karameļu darbnīca” valdes locekle Ilze Priževoite.
Necerēti lielā interese par saldo produktu mudinājusi spert soli tālāk, un jau pēc gada, 2014. gadā, neuzklausot brīdinājumus par to, ka uzņēmējdarbības vide Latvijā nebūt nav tik vienkārša, kā raksta teorijas grāmatās, tika nodibināts ģimenes uzņēmums.
“Kaut kā iekšēji mums bija ticība, ka Latvijā var izveidot uzņēmumu, kas var, legāli maksājot visus nodokļus, pastāvēt un sasniegt izaugsmes rādītājus,” saka Ilze Priževoite.
Un, lai gan dažādi noteikumi un likumu prasības joprojām mainās biežāk nekā laika prognoze, uzņēmumam izdevies stabili ieņemt savu nišu. Izveidota arī pirmā atklātā tipa karameļu darbnīca, kurā konfektes top acu priekšā, un sešpadsmit cilvēkiem nodrošināts legāls darbs.
Šogad Zemgales plānošanas reģiona konkursā “Karameļu darbnīca” atzīta par labāko starp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem Jelgavā.
Saimniece nosmej, ka pats svarīgākais ir nebaidīties, un jau kaldina jaunus plānus. Nākotnes vīzijās paredzēts ne vien palielināt sortimentu un apjomu, bet arī kļūt par eksportējošu uzņēmumu, un tas neesot neiespējami, ja dara darbu, kas patiešām patīk.
