““Karameļu darbnīca” ir ģimenes uzņēmums. Ideja nāca pavisam nejauši, māsai braucot mašīnā un domājot, kā diez taisa karameles, kas tur ir tik sarežģīts, kāpēc Latvijā mājražotāji netaisa karameles,” stāsta “Karameļu darbnīcas” valdes locekle Ilze Priževoite.
Paskatījās, ka karameles citās zemēs taisa ar rokām, sāka eksperimentēt mazā, mazā dzīvoklītī. Tā tapa uzņēmums, kurš šobrīd nodarbina 15 darbiniekus un saražo 45 tonnas karameļu gadā.
Pati pirmā parasti darbā ierodas mamma. “Tās gandrīz man otras mājas. Es tikai pārguļu mājās, karameļu darbnīcā esmu vairāk,” saka “Karameļu darbnīcas” valdes locekle Biruta Beitiņa.
Karameļu ražošanas process ir ļoti interesants, un to iespējams aplūkot arī jebkuram interesentam. Tonis tiek iegūts no dabiskām krāsvielām. Pamatkrāsas ir trīs – sarkana, zaļa un oranža, bet ar šiem toņiem var spēlēties.
“Šeit ir burvīgais process, kur mēs redzam, kā veidojas balta krāsa. Meistari rāda triku, un karameļu masa kļūst arvien gaišāka, gaišāka un baltāka,” saka Ilze Priževoite.
Karameles tiek gatavotas, kamēr masa ir silta. Sīkajā konfektē iespējams izveidot visdažādākos attēlus un uzrakstus. Viss atkarīgs no meistaru prasmes. “Taisīsim kopā aveņu karameles. Tajās mēs ieveidosim ziediņu. Nevis vienkāršu ziediņu, bet skaistu, ar stiebriņu un lapiņu,” stāsta Ilze.
Meistari kopā salipina dažādas krāsas, rezultātā tiek iegūts kaut kas līdzīgs resnai desai. Pēc tam to visu izviļā, izstaipa, un karameles ir gandrīz gatavas. Tās tiek sagrieztas sīkās loksnītēs, un, kad ir atdzisušas, tās tiek saskaldītas ar nazi.
Var tikai apbrīnot meistaru spēju no karamelēm izveidot tik smalkus zīmējumus.
Tad atliek to visu vēl kārtīgi saspiest un pa virsu izveidot burtus, un ir gatavs.
