Jēkabpils novadā meklē iespējas nodrošināt lētāku apkuri

Šīs ziemas straujais dabasgāzes cenas pieaugums mudina daudzas pašvaldības izvērtēt iespējas mainīt līdzšinējo siltumenerģijas pakalpojumu sniegšanas sistēmu. Jēkabpils novadā iecerēts uzstādīt jaunus apkures katlus. Tas ļautu nodrošināt siltumenerģijas pakalpojumus pēc iespējas lētāk.

Jēkabpils novadā meklē iespējas nodrošināt lētāku apkuri
00:00 / 04:13
Lejuplādēt

Šajā ziemas sezonā Latvijas iedzīvotāji saskārās ar negaidīti strauju dabasgāzes cenas pieaugumu, rezultātā daudzviet palielinājās siltumenerģijas pakalpojumu tarifi. Arī Jēkabpilī dažu mēnešu laikā tarifs tika paaugstināts trīs piegājienos – pērn decembrī tas bija nedaudz virs 54 eiro par megavatstundu, bet no šā gada marta maksa par vienu megavatstundu ir nepilni 76 eiro.

SIA "Jēkabpils siltums" valdes loceklis Juris Broņka skaidroja, ka uzņēmums katru mēnesi pārskata tarifu, ņemot vērā dabasgāzes cenu. "Mums noslēgts līgums ar gāzes piegādātāju pēc biržas cenas. Katru mēnesi ir cita cena, un, ja tā gāzes cena iet uz augšu vai uz leju, mums ir jāmaina tarifs. Tāpēc sanāk katru mēnesi. Līdz šim gāja uz augšu, tagad sāka lēnītēm iet uz leju, bet kas būs nākošajā mēnesī – to mēs nezinām."

No aprīļa Jēkabpilī tarifs par siltumu samazināsies par vairāk nekā 8%, bet no 1. maija paredzēts samazinājums vēl par 1,5%.

"Iedzīvotājiem tas izmaiņas nerada, jo viņiem ir 68 fiksētais ar garantēto, ko kompensē valsts, bet tā ir drusku laba ziņa pašvaldībai, jo pašvaldība ir otrs lielākais siltuma patērētājs. Līdz ar to, ja mums nekompensējas nekas, mums ir mazāka cena," skaidroja Jēkabpils novada domes Attīstības un tautsaimniecības komitejas priekšsēdētājs Ainars Vasilis.

Lai gan šobrīd situācija enerģētikas tirgū kļūst labāka, dabasgāzes cenas izmaiņas ir neprognozējamas, tādēļ Jēkabpils novadā tiek izskatītas iespējas dažādot apkures veidus, lai nepieciešamības gadījumā var izvēlēties lētāku kurināmo.

Sala ir viens no Jēkabpils novada ciemiem, kur šobrīd siltumenerģijas ražošanā tiek izmantota tikai dabasgāze. Tagad ir pieņemts lēmums celt ar šķeldu darbināmu automātisko katlu māju ar jaudu līdz vienam megavatam. 

"Šobrīd notiek pārrunas ar iedzīvotājiem, kuri saņem no individuālajiem, pie mājām pieliktajiem gāzes apkures katliem, šo māju iedzīvotāji izsaka gatavību pieslēgties pie centrālās apkures sistēmas un sistēmu, kas ir ar gāzes katliem, atstāt kā rezervi; ja dzīvē atkal kaut kas mainās, paliek lētāk, var ieslēgt šo vai kā rezerves moduli. Tas nozīmē, ja šīs mājas pārnāk [pie mums], ir jāatjauno vecās siltumtrases, kas gājušas bojā," stāstīja Vasilis.

Tāpat ir plāns izvietot šķeldas katlu mājas vairākos Jēkabpils pilsētas mikrorajonos, kur šobrīd siltumenerģijas ražošanai tiek izmantota gāze vai kur esošā šķeldas katlu māja nav pietiekami ekonomiska. Piemēram, Celtnieku ielas mikrorajonā jau šobrīd var izvēlēties – kurināt ar šķeldu vai dabasgāzi, bet SIA "Jēkabpils siltums" plāno īstenot projektu, lai vēl vairāk ieekonomētu līdzekļus.

"Jaunais projekts paredz uzstādīt konteinertipa katlu māju – būtībā katlu, kas ir konteinerā, un tas ļautu strādāt bez apkalpojošā personāla.

Mēs tāpat turpinātu strādāt ar šķeldu, bet nebūs mums vairs apkalpojošā personāla. Patreiz mēs bez operatoriem nevaram iztikt," stāstīja uzņēmuma valdes loceklis Broņka.

Arī biomasas cenas palielinās, piemēram, iepirkumi, kas jau norit blakus esošajos novados, liecina, ka malkas cenas, kas iepriekš bija vidēji 18 eiro par kubikmetru, tagad ir no 35 eiro līdz 48 eiro par kubikmetru. Ņemot vērā, ka cenas var neprognozēti mainīties gan dabasgāzei, gan šķeldai, pašvaldība par galveno mērķi izvirzījusi apkures veidu dažādošanu tur, kur šobrīd ir tikai viens kurināmā veids.

Malkas iepirkumus Jēkabpils novada pašvaldībā plāno izsludināt tuvākajā laikā, negaidot vēl kādas cenu izmaiņas, jo malka jāsagādā laicīgi, lai tā līdz nākamajai apkures sezonai paspētu izžūt.

Neņemot vērā cenu kāpumu, lielākā daļa Jēkabpils iedzīvotāju – 90% – ir savlaicīgi veikuši samaksu par patērēto siltumenerģiju. Šobrīd uzņēmuma SIA "Jēkabpils siltums" klientu parāds veido 1 miljonu 690 tūkstošus eiro. Tas nav lielākais, jo ir bijuši periodi, kad klienti uzņēmumam bija parādā aptuveni divus miljonus eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt