Jēkabpilī pašvaldības uzņēmums, iespējams, rada netaisnīgu konkurenci vietējiem komersantiem

Konkurences padome (KP) uzsākusi tirgus uzraudzību par iespējamu konkurences neitralitātes pārkāpumu pēc saņemtas sūdzības par Jēkabpils pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrības SIA “Jēkabpils ūdens” sagatavoto līgumprojektu, ko asenizatoram nepieciešams slēgt, lai tas varētu reģistrēties pašvaldības uzturētajā asenizācijas pakalpojumu sniedzēju reģistrā un nodot savāktos notekūdeņus pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās. Pašlaik uzņēmums „Jēkabpils ūdens”, kas apkalpo ap 400 decentralizētās kanalizācijas sistēmas, nolēmis mainīt jaunā līgumprojekta nosacījumus.

Jēkabpilī pašvaldības uzņēmums, iespējams, rada netaisnīgu konkurenci vietējiem komersantiemIveta Čigāne

Pirms pusotra gada individuālais komersants Dainis Dāboliņš vērsies Konkurences padomē ar pretenzijām pret pašvaldības uzņēmuma „Jēkabpils ūdens” veiktajām izmaiņām jaunajā līgumprojektā un neveselīgas konkurences radīšanu. Līgumprojekts paredzēja cenu par notekūdeņu pieņemšanu paaugstināt divas reizes. Tāpat tika noteikts, ka asenizators drīkstēja nodot SIA “Jēkabpils ūdens” valdījumā esošajās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās tikai tos notekūdeņus, kas iegūti no decentralizētajām kanalizācijas sistēmām Jēkabpils pilsētas teritorijā. Tikmēr pats “Jēkabpils ūdens” nodeva attīrīšanas iekārtās notekūdeņus, kas savākti arī ārpus pašvaldības teritorijas.

“Es strādāju kā individuālais komersants no 2007. gada.

Viņi izmanto savu dominējošo stāvokli, jo viņiem pieder attīrīšanas iekārtas. Viņi tos noteikumus var diktēt tā, kā grib.

Vasarā viņi par kubikmetru ņēma 15 eiro, bet man jau līgumā ierakstīs, ka man viņiem tikpat jāmaksā par kubu, kā es varu konkurēt?” stāsta Dainis Dāboliņš.  Viņam nepieņemams bijis arī tas, ka privātajam asenizatoram ik mēnesi ir jāsniedz atskaite SIA “Jēkabpils ūdens”, kas ir decentralizētās kanalizācijas sistēmas reģistra uzturētājs, par savākto notekūdeņu apjomu un pakalpojumu sniegšanas adresēm, kā arī katru reizi, nododot notekūdeņus, jāsniedz izdruka no GPS sistēmas. Ministru Kabineta noteikumi nosaka, ka asenizatoram ir pienākums iesniegt reģistra uzturētājam šādu atskaiti reizi gadā, savukārt Jēkabpils pašvaldības saistošie noteikumi nosaka sniegt šādus datus reizi ceturksnī, tāpēc komersants uzskata, ka līgumprojektā ietvertā ikmēneša atskaite ir nesamērīga.

“Viņi pieprasa, lai es viņiem – saviem konkurentiem – sniedzu informāciju par klientiem, pie kā braucu. Kas tā vairs par veselīgu konkurenci? Manuprāt, domei vajadzētu iesaistīt vēl kādus komersantus un “Jēkabpils ūdenim” pašiem šajā biznesā neiesaistīties. Un tad viņi var pieprasīt visus datus, kur mēs braucam un veikt uzskaiti. Bet, ja viņi paši strādā, kāda tur vairs taisnīga konkurence.”

Jau Konkurences padomes izpētes laikā SIA “Jēkabpils ūdens” pārskatīja un samazināja notekūdeņu pieņemšanas cenu, kā arī mainīja darbības praksi un piedāvāja iespēju privātajiem komersantiem noslēgt līgumu par notekūdeņu pieņemšanu, kas savākti arī ārpus pilsētas robežām.

SIA “Jēkabpils ūdens” valdes loceklis Artūrs Smagars atzina, ka

uzņēmums, kurš apkalpo ap 400 decentralizēto kanalizācijas sistēmu klientus, ir gatavs novērst iespējamos konkurences neitralitātes pārkāpumus.

“Pašlaik mēs esam ņēmuši vērā Konkurences padomes ieteikumus un šo līgumu pilnveidojam, lai tas būtu pieņemams citiem komersantiem. Pašlaik līgums nav noslēgts ne ar vienu komersantu. Vēsturiski Jēkabpilī šo pakalpojumu bija sniedzis vēl viens pakalpojumu sniedzējs, kurš ir gatavs slēgt līgumu, bet kāda līguma redakcijas daļa viņu neapmierināja un mēs veicām korekcijas,” sacīja Smagars.

Taču viņš uzsver, ka asenizācijas pakalpojumu sniedzēju kontrole vienalga ir jānodrošina un tas ir atrunāts jaunajā līgumprojektā:

“Spēkā stājušies decentralizētās kanalizācijas noteikumi un noteikta kārtība, kādā var šie asenizatori reģistrēties. Ja iepriekš komersanti varēja sniegt pakalpojumu visiem bez ierobežojumiem, tad tagad viņiem ir nepieciešams noslēgt līgumu ar attīrīšanas iekārtām, kur nodot asenizācijas saturu, un attīrīt to pēc Ministru kabineta noteikumiem, bet iepriekš, pieļauju iespēju, ka šis asenizācijas saturs varēja nonākt nevis attīrīšanas iekārtās, bet vidē.”

Pašvaldības kapitālsabiedrība “Jēkabpils ūdens” ne tikai uztur decentralizēto sistēmu reģistru, bet arī pati sniedz asenizācijas pakalpojumus, tāpēc Konkurences padomes Konkurences veicināšanas nodaļas vadītājs Antis Apsītis

iesaka reģistru uzturēt pašai pašvaldībai vai deleģēt to pārraudzīt tādai personai, kas pati vienlaikus nav asenizācijas pakalpojumu sniedzējs.

“Mēs vairāk izvērtējām, vai šiem privātajiem uzņēmējiem ir iespēja sniegt pakalpojumu un lai patērētājiem būtu izvēles iespēja starp vairākiem pakalpojumu sniedzējiem. Jo īstenībā Latvijā daudzās vietās situācija ir tāda, ka pašvaldības uzņēmums ir vienīgais šāda veida pakalpojuma sniedzējs, tāpēc atsevišķos gadījumos, kad tomēr ir šī konkurence, tai jābūt taisnīgai. Katrā novadā ir sava vēsturiskā situācija, kāpēc tā ir izveidojies, un es pieļauju, ka nākotnē privāto uzņēmēju iniciatīva varētu pieaugt un šī tirgus nepilnība ar laiku varētu pazust,” klāstīja Apsītis.

Konkurences padome varēs lemt par tālākas izpētes pārtraukšanu, kad SIA “Jēkabpils ūdens” iesniegs padomei izskatīšanai precizētu līgumprojektu, kā arī apliecinās, ka tas publiski pieejams visiem ieinteresētajiem asenizācijas pakalpojumu sniedzējiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt