„Jaunuzņēmumi kā fenomens – tas ir tikai nosaukums. Arī 18. gadsimta beigās dibināja jaunus, tehnoloģiskus uzņēmumus. Tad tos vienkārši nesauca par jaunuzņēmumiem, bija citi nosaukumi,” sacīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Lapiņš, norādot, ka 80% no tautsaimniecības attīstības nodrošina esošie uzņēmumi, bet pārējos 20% – jauni uzņēmumi, kas gadu no gada izaug un nereti pat pārspēj uzņēmumus ar senu vēsturi.
„Piemēram, “Mikrotīkls”. Laikā, kad to dibināja, tad tas bija klasisks “start-up”. Sanāca investori, tehnoloģiju pārvaldītāji, izveidoja uzņēmumu. Viņi arī necentās pārliecināt, ka tas ir jaunuzņēmums, bet šobrīd tas ir otrais vērtīgākais uzņēmums Latvijā. Tas arī ir lielais mērķis, kādēļ mums vajag jaunuzņēmumus,” sacīja Lapiņš.
Vai šobrīd Latvijā jaunuzņēmumiem ir auglīga augsne izaugsmei, un vai potenciāls tiek izmantots pilnasinīgi? „Atbilde vienmēr būs “nē”. Arī tad, kad mums būs 300 ''vienradži'', miljardu vērtas kompānijas, tik un tā nebūs pietiekami. Visa mūsu ilgtermiņa attīstība un turība ir atkarīga no šiem uzņēmumiem, līdz ar to šajā ziņā vienmēr varēs darīt vairāk,” sacīja Lapiņš.
Pirms pieciem gadiem jaunuzņēmumiem izveidojās ciešāks dialogs ar valdību, līdz ar to tapa stratēģija, izveidots jaunuzņēmumu veidošanai labvēlīgs likums, kā arī rasta iespēja piesaistīt struktūrfondu līdzekļus. Piecos gados daudzas ieceres jau īstenotas, un
sadarbībā ar nozari top kas jauns – jaunuzņēmumu vides attīstības stratēģija.
Būtībā ceļa karte, ko nozare tuvākos piecos gados vēlas sasniegt. Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks sacīja, ka formāla vienošanās, visticamāk, tiks panākta drīz, bet neformālā paredz, ka 2025. gadā nozares piesaistīto privāto investīciju apmērs pieaugs par 400 miljoniem eiro.
„Lai mēs varētu teikt, ka šī nozare attīstās pietiekami strauji, nevis stāv uz vietas un stagnē. Otrs lielais mērķis ir nodarbināto skaits jaunuzņēmumos, jo, ja mēs investētu 400 miljonus eiro un neradītu nevienu darbavietu, – piemēram, tas viss strādātu kā vēja parki, kur cilvēku iesaiste ir maza, pamatā ir aktīvi, – tad Latvijai būtu maz ieguvumu,” sacīja Lapiņš.
Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas “Startin.LV” valdes loceklis Andris Bērziņš („TechHub Riga” un nodibinājuma “TechChill” valdes priekšsēdētājs) norādīja – lai gan stratēģijas izstrāde birokrātijas līkločos ir nedaudz iestrēgusi, visiem iesaistītajiem ir skaidrs, kādu pienesumu jaunuzņēmumi spēj nest.
„Jaunuzņēmumi ir viena daļa no ekonomikas, kas var ļoti ātri izaugt, veidot lielu pienesumu ekonomikas attīstībā salīdzinoši īsā laikā. Šie ir uzņēmumi, kas eksportē un kuru produkts vai pakalpojums ir mērogojams. Ja sāk attīstīties, tad izaugsme var būt ļoti strauja. Par šo nav diskusija.
Drīzāk diskusija ir par detaļām: kas un kam jādara, lai šī ekonomikas sadaļa varētu izaugt ātrāk.
Es domāju, ka pēc tādas lēnākas ieskriešanās, izklausās, ka lietas virzās ātrāk. Un ceram, ka ļoti drīz, pat nākamajās nedēļās nonāksim pie tā, kādā veidā un kuras valsts iestādes var atbalstīt šīs industrijas izaugsmi nākamgad,” pastāstīja Lapiņš.
Didzis Dejus ir divu jaunuzņēmumu – “Robotic solutions” un “Baltic 3D” – līdzīpašnieks. Viņš ir pozitīvi noskaņots, sakot, ka pēdējos divos gados ir noticis milzīgs progress normatīvā regulējuma līmenī.
„Mēs aizvien vairāk lasām ziņas, ka Latvijas uzņēmumi ir piesaistījuši ārvalstu investīcijas, kas nodrošina augsti atmaksātas darbavietas. Mums ir pamats lepoties. Jaunuzņēmums vairs nav kā lamuvārds, kā tas bija pirms pieciem gadiem, ka tie ir jaunieši, kas īsti negrib strādāt algotu darbu, nezina ko darīt un tad mēģina būt tā saucamie „startaperi”. Mēs šobrīd runājam par uzņēmumiem, kuru apgrozījums ir vairāki miljoni un kas nodarbina desmitiem un simtiem cilvēku. Piemēram, tādi uzņēmumi kā “Printful” vai “Printify”. Lieli uzņēmumi. Man šķiet, ka tā ir acīmredzama daļa no jaunās ekonomikas,” norādīja Dejus.
Tomēr, pēc uzņēmēja domām, ļoti svarīgi jau tuvākā laikā ir panākt gudro imigrāciju, jo Latvijā trūkst darbinieku ar tādām kvalitātēm, lai varētu radīt pasaules līmeņa produktus.
