Izmaiņas paredz, ka valsts atbalstam varēs pieteikties arī jaunuzņēmumi, kas savā nozarē strādā septiņus gadus. Patlaban šādam atbalstam nevar kvalificēties uzņēmumi, kas vecāki par pieciem gadiem. Likumprojekta autori no Ekonomikas ministrijas norādījuši, ka jaunuzņēmumu biznesa idejas izstrāde var būt ilgāka par pieciem gadiem. Liela daļa šādu uzņēmumu šajā laika posmā cieš zaudējumus, tomēr, pārvarot piecu gadu slieksni, tie strauji palielina kopējos nodokļu maksājumus un gūst peļņu vēlākā periodā.
Tāpat plānots, ka turpmāk uz valsts atbalstu varēs pretendēt arī tie jaunuzņēmumi, kas kapitāla piesaistes nolūkos dibina saistītu sabiedrību ārvalstīs. Praksē ir konstatēta nepilnība, kas atbalstu liedz saņemt perspektīviem jaunuzņēmumiem, kuri, realizējot savu produktu ārpus Latvijas, piesaistot investīcijas vai kvalificējoties starptautiskām akcelerācijas programmām, dibina saistītu uzņēmumu ārvalstīs, secinājuši likumprojekta autori.
Līdz ar izmaiņām paredzēts, ka 50% darbinieku būs nepieciešams maģistra vai doktora grāds. Šobrīd likums noteic, ka vismaz 70% darbinieku jaunuzņēmumā jābūt maģistra vai doktora grādam. Likumprojektu autori pēc jaunuzņēmumu ekosistēmas novērtējuma secinājuši, ka 90% no uzņēmumu darbiniekiem ir bakalaura, bet 54% ir maģistra un tikai 4% ir doktora grāds.
Lai atbalstītu augsti kvalificētu darbinieku piesaisti, plānots no likuma svītrot prasību par nodarbinātības ierobežojumiem pie citiem uzņēmumiem. Patlaban regulējumā ir ierobežojums saņemt atbalstu uzņēmumam, ja tam pieteiktā persona strādā vēl citā komersantā.
Tāpat likumprojekts paredz iespēju jaunuzņēmumam atkārtoti pieteikties atbalstam, ja tas pierāda, ka biznesa ideju īsteno ar jau esošajām un tam nav nepieciešamas papildu investīcijas.
“Trīs gadu laikā valsts atbalstu ir saņēmuši tikai pieci jaunuzņēmumi, kas ir gaužām maz, lai gan šādi uzņēmumi strauji attīstās un pieaug to ekonomiskais pienesums, investīciju piesaiste un darbinieku skaits. Ik gadu sāk strādāt ap 50 jaunuzņēmumu, tāpēc jādod šādiem uzņēmumiem iespēja attīstīties un jānodrošina vieglāka pieeja valsts atbalstam,” komentēja par likumprojektu Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas priekšsēdētājs Ralfs Nemiro ("KPV LV").
Jaunuzņēmums ir tehnoloģisks uzņēmums ar augstas izaugsmes potenciālu, tostarp inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu un attīstību. Līdz šim Latvijā reģistrēti vairāk nekā 400 jaunuzņēmumi. Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums spēkā stājās 2017. gadā ar mērķi veicināt strauji augošu jaunuzņēmumu veidošanos, sekmēt pētniecības attīstību un produktu komercializāciju.
Lai izmaiņas regulējumā stātos spēkā, tās vēl otrajā un trešajā lasījumā jāpieņem Saeimai.
