ĪSUMĀ:
- LIAA atzīst, ka likumā ir neizpildāmi kritēriji.
- Ministrs norāda - izmaiņas likumā jau tiek gatavotas.
- "Printify" svarīgi būtu atvieglot speciālistu imigrāciju.
- "TechChill" uzsver - nozīmīga arī izglītības kvalitāte, likums ir otršķirīgs.
Barretu-Gonsālvisa pastāstīja, ka provizoriskie aprēķini liecina - pērn Latvijas jaunuzņēmumi investīcijās ir piesaistījuši aptuveni 20 miljonus eiro. Salīdzinot ar 2018. gadu, ir vērojams kritums par 62 miljoniem eiro. Turpretim šis gads sācies veiksmīgi, un divos mēnešos jaunuzņēmumi jau piesaistījuši septiņus miljonus eiro investīcijās.
Par spīti teicamiem darbības sasniegumiem jaunuzņēmumi pagaidām attīstās paši saviem spēkiem. Valsts atbalsts Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma veidolā vismaz pagaidām ir formāls. Tas stājies spēkā jau 2017. gada janvārī, bet kritēriji ir tik augsti, ka tos līdz šim izpildījuši vien pieci jaunuzņēmumi iecerēto vismaz simt uzņēmumu vietā.
„Lai kvalificētos start-up likuma atbalstam, vajag kvalificēties pēc deviņiem kritērijiem. No tiem viens ir īpaši grūts. Tas ir numur seši, par ko arī šobrīd mūsu politiķi un ministrijas lemj. Tas ir kritērijs, kas atrunā, ka nevar būt saistīto uzņēmumu, mātes un meitas uzņēmumi. Tas kritērijs neatspoguļo reālo dzīvi „startapiem”. Šo mēs ceram izmainīt, un tad „startapu” likums beidzot, es ceru, būs tāds, kādam tam vajadzēja būt jau no paša sākuma, no 2017. gada,” stāstīja Barretu-Gonsālvisa.
„Printify” dibināts pirms pieciem gadiem, un uzņēmums izveidojis platformu, kas savieno industriālus, spēcīgus ražotājus ar tūkstošiem interneta veikalu visā pasaulē. Uzņēmums izticis bez valsts atbalsta, pats atradis ārvalstu investorus un attīstās. Uzņēmuma vadītājs Džeimss Jānis Berdigans uzsver, ka nepieciešams pilnveidot jaunuzņēmumu likumu, kas būtībā eksistē tikai uz papīra. Tāpat nepieciešams atbalsts darbinieku piesaistē.
„Lai būtu vieglāk imigrēt augsti kvalificētiem speciālistiem - inženieriem, programmētājiem, produktu menedžeriem un tā tālāk. Tagad procesā, lai piesaistītu cilvēkus, ir jāiet cauri birokrātiskam aparātam,” norādīja Berdigans.
Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro ("KPV LV") atzīst, ka jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums pašreizējā veidolā ir nepilnīgs un tas ir jāuzlabo, jo šie uzņēmumi rada vērā ņemamu pievienoto vērtību Latvijas ekonomikai.
„Kopš 2012. gada budžetā ir ieskaitīti 34 miljoni eiro nodokļos. Mums ir izveidotas darba vietas apmēram 1600 cilvēkiem. Un, ja mēs skatāmies uz piesaistītajām investīcijām kopš 2012. gada līdz 2018. gadam, tad tie ir 303 miljoni eiro. Šī ir laba platforma, kas dod ekonomikai pienesumu arī tiešā veidā.
Es jums absolūti piekrītu, ka pagaidām šis likums bija uz papīra.
Ekonomikas ministrija pavisam nesen skatīja valdībā start-up likuma tvēruma paplašināšanu. Šobrīd divas būtiskākās lietas: start-up tiks skatīts nevis piecus, bet septiņu gadus. Un otra būtiskā sadaļa, ka tagad pie start-up tiks pieskaitīti uzņēmumi, kas ir ar filiālēm, piemēram, ārvalstīs. Tā kā mēs to tvērumu paplašinām,” stāstīja ministrs.
Nevalstiskās organizācijas „TechChill” valdes locekle Līva Pērkone uzsver, ka jaunuzņēmuma likums praksē ir ļoti maza daļa, kā ir iespējams atbalstīt jaunos, strauji augošos tehnoloģiju uzņēmumus.
„Es domāju, ka jebkurš jaunuzņēmumu likums ir sekundārs. Absolūtā prioritāte ir augstākā izglītība un domāt par to, lai mūsu jaunie talanti dodas mācīties nevis citās valstīs, bet lai paliek šeit.
Otrkārt, lai aizvien vairāk arī ārvalstu studenti brauc uz Latviju, iegūst izglītību – pasaules līmenī konkurētspējīgu izglītību. Tad nākamais solis – viņi šeit dibinās arī uzņēmumus,” norādīja Pērkone.
Pēc viņas domām, ir jādomā par to, kā ne tikai noturēt Latvijā pašmāju jaunuzņēmumus, bet arī piesaistīt spēcīgus spēlētājus no ārvalstīm.
