Jaunu prasību dēļ daļai uzņēmēju var nākties nomainīt kases aparātus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Pirmdien, 10.augustā, Ministru kabineta komitejas sēdē paredzēts turpināt skatīt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izstrādātās prasības kases aparātiem. Jaunie noteikumi liks daļai uzņēmēju iegādāties jaunus kases aparātus un kasu sistēmas. Uzņēmēji uzskata, ka valsts uzspiestās izmaksas kases aparātu iegādei ir pārāk augstas, tomēr VID uzņēmēju bažas sauc par pārspīlētām.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta aplēsēm, katru gadu valsts budžetam garām aizslīd 140 miljoni eiro, jo uzņēmēji iejaucas kases aparātu datos. Jau kopš 2011.gada VID cenšas pilnveidot kases aparātu prasības, lai nodokļus apiet būtu grūtāk. Noteikumu ieviešanu gada sākumā atlika, jo pret jaunajām prasībām joprojām stingri iebilda uzņēmēji.

Nākamnedēļ diskusijas turpināsies Ministru kabineta komitejā. Tikmer VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone uzsver, ka jaunās prasības atlikt vairs nevar: „Jo ilgāk vilksim, jo laiks iet, un mēs nevarēsim ar 1.janvāri [ieviest] tīri loģiski, jo maksātājs nespēs ne izstrādāt, ne arī uzinstalēt visus šos jauninājumus. Bet katra diena maksā naudu. Izdalot kaut vai tos 140 miljonus gadā, ko pēc mūsu aplēsēm mēs zaudējam, sanāk - kādi 300 000 eiro katru dienu mums nodokļu maksātāju nauda neienāk mūsu kasē.”

Uz lielāko daļu uzņēmēju jaunās prasības neattieksies. Kā uzsver Pētersone, kases aparāti būs jāmaina tikai tajās tirdzniecības vietās, kurās apgrozījums būs virs 200 000 eiro gadā. Tas nozīmē, ka prasības attieksies uz aptuveni katru piekto uzņēmumu.

Pēc VID aprēķiniem, jaunie kases aparāti nozarei izmaksās 14 miljonus eiro.

Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs Jānis Endziņš uzskata, ka patiesībā kases aparāti izmaksās daudz dārgāk: „Tas, kas šobrīd tiek piedāvāts valdības noteikumos, ir vienkārši neadekvāti sarežģīts, faktiski unikāls pasaulē, un tamdēļ tas arī ļoti dārgi sanāks. Neviens precīzi nezina, cik maksās jaunajām prasībām atbilstoši kases aparāti un kases sistēmas. Tie ir ļoti provizoriski aprēķini, bet pēc tiem mums sanāca kaut kur pie 70 miljoniem, tātad ievērojami vairāk.”

„Mazajam tirgotājam, kurš nesaņem algu, vidējā peļņa ir kādi 500 eiro, kas ir tāda maziņa aldziņa, ko viņš saņem par uzņēmuma darbību tirdzniecībā,” saka Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs. Viņš uzskata, ka arī Valsts ieņēmumu dienesta aprēķinātie 14 miljoni eiro kasu aparātu nomaiņai ir pārāk liels slogs uzņēmējiem.

Viņš arī kritizē VID pieeju likt mainīt visus kases aparātus, nevis tikai tos, kurus ir viegli apkrāpt: „Kases aparātu datus dzēst pašam tirgotājam ir gandrīz neiespējami. Tur ir vajadzīga profesionāla, ja tā varētu teikt, palīdzība, lai to varētu izdarīt. Tāpēc mūsu tāds teorētisks viedoklis ir, ka Valsts ieņēmumu dienestam vajadzēja aizliegt lietot tās sistēmas, kurās tika konstatēta blēdīšanās, kur aparāti pieļauj tā vienkāršoti dzēst atmiņu.”

Uzņēmēji arī uzskata, ka termiņu jauno kases aparātu iegādei vajadzētu pagarināt līdz vismaz trim gadiem, jo tie vispirms ir jāpasūta ražotājam, turklāt Latvijā šādus kases aparātus izgatavot nevar.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti