LPS priekšsēdis norāda, ka jaunais modelis būs spējīgs strādāt ar jebkādu valsts līdzdalības apjomu, pat nulli. Līdz ar to nav garantijas par valsts līdzdalību.
„Tas var beigties tā, ka – ja valsts uzskata, ka tai nav naudas, valsts līdzdalību samazinām, tad izlīdzināšana notiek uz tiem 60%, ko izņem no pašvaldībām,” saka Jaunsleinis.
Savukārt Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis („Vienotība”) uzsver, ka valsts dotācijas izlīdzināšanas fondā gadu laikā tikai augušas: sākotnēji tie bija 7 miljoni latu jeb 10 miljoni eiro, šogad tie ir 36 miljoni eiro. Tāpēc neesot pamata uzskatīt, ka valsts varētu beigt savu partnera lomu.
„Ja valsts dotāciju nav, tad tā ir spēle ar nulle summu – cik pašvaldības iemaksā, tik saņem,” norāda Šadurskis.
Jau ziņots, ka koalīcija vienojās tālāk virzīt jauno modeli, kas pašpalīdzības fonda naudu ļaušot sadalīt taisnīgāk. Paredzēts nabadzīgāko pašvaldību ieņēmumus tuvināt turīgākajām, taču vienlaikus piebremzēt bagāto pašvaldību attīstības tempus. Turklāt jaunajā kārtībā vairāk saņems tās pašvaldības, kas veicinās saimniecisko darbību.
