Jaunajam tirgum Rēzeknē noskatītā vieta atrodas vien dažu minūšu gājienā no Rēzeknes centrāltirgus, pārejot pāri ielai. Vietējiem rēzekniešiem tā zināma kā vieta, kur atradās teātra “Joriks” bijusī ēka, kas tika nojaukta. Tagad šeit ir tukšs un neizmantots laukums, kas pieder pašvaldībai. Domes vadība plāno no blakus īpašniekiem atpirkt vēl zemi, iegūstot līdz hektāram brīvas teritorijas, lai būvētu jaunu tirgus ēku un stāvvietas. Tirgus plānots ap 2000 - 3000 kvadrātmetru platībā.
“Jā, uz tās pašas Latgales ielas atrodas tirgus, kas ir ļoti sliktā stāvoklī. Mēs jau sen komunicējam ar tirgus īpašniekiem, lai viņi sakārto. Tur ļoti lēni, bet šie procesi notiek, bet līdz galam mēs nevaram pateikt, ka šī teritorija ir sakārtota un ka tas ir centrālais tirgus, ar ko mēs varam lepoties, ka mēs varam aicināt tūristus un kas ir pieprasīts starp pilsētas iedzīvotājiem,” stāstīja Rēzeknes mērs.
Pilsētas vadītājs pārmet, ka Rēzeknes centrāltirgus ir nepievilcīgs. Un pašreizējie saimnieki nav aktīvi, lai tirgu sakārtotu. Finansiāla seguma tirgus iecerei šobrīd nav.
“Mēs gribam izsludināt metu konkursu, lai mums arhitekti piedāvātu risinājumus. Arī ir interese no privātām personām, kas var saimniekot šajā vietā. Varbūt ir citi modeļi, kad pašvaldība realizē kaut kādu privātpartnerības projektu. Tas nozīmē, ka gan pašvaldība iegulda naudu, gan privātais partneris,” norādīja Bartaševičs.
Uzņēmuma datu bāze “Lursoft” uzrāda, ka SIA “Rēzeknes centrāltirgus” valdē ir Staņislavs Kaupers un Pāvels Melnis. Kaupers nav ieinteresēts sarunā ar žurnālisti, norādot, ka nevar komentēt pašvaldības lietas. Viņš neesot nobažījies arī par konkurenci.
Latvijas Radio tādēļ devās uz Rēzeknes centrāltirgu, lai parunātu ar pircējiem un pašiem pārdevējiem par jauno tirgus ieceri. Darba dienā pirms pusdienlaika tirgū valdīja klusums, bija manāms vien pa kādam pircējam. Ineta, kura strādā tirgū, jauna tirgus būvi neuzskata par prātīgu, jo šobrīd Latgales iela ir ļoti tukša.
“Šeit nav tādas cilvēku plūsmas. Ja būtu te kaut kāds lielveikals vai kaut kas tāds cits, tad tas tirgus būtu dzīvotspējīgs. Šeit šī vieta ir tāda nomaļa, tas nav centrs. Lai gan Latgales iela šeit no seniem laikiem skaitījās kā tirdzniecības iela, bet pēdējā laikā šis rajons ir tā pamatīgi nolaists, neskatoties, ka bija renovācija Latgales ielai, bet gribas, lai šeit vairāk būtu cilvēku, tad, jā viņš būs dzīvotspējīgs,” sprieda Ineta.
“Nē, tur nevajadzētu... Tur vajadzētu ko citu būvēt, un šo vajadzētu pieņemamāku sataisīt,” Vladimirs uz tirgu atnācis ar sēnēm, mēdz ik pa laikam pārdot ko paša vāktu. Viņš uzskata, ka izvēlētā vieta nav piemērota.
Centrāltirgus ir novecojis, ar bedrēm un nepievilcīgām tirgošanās vietām, vēsākā laikā ir auksti kā tirgotājiem, tā arī pircējiem. Ļuba tirgū strādājusi jau 30 gadus. Piedāvājums kā veikalā: maize, cepumi, konfektes, eļļa. Sieviete atzina, ka kopumā pircēju ir maz, arī viņa uzsvēra, ka šobrīd Latgales ielā nav tāda objekta, kas pircējus mudinātu šeit nākt.
“Viņš vienkārši neatmaksāsies. Paejiet pa ielu, paskatieties, visi veikali tukši stāv. Kāpēc ieguldīt naudu? Tur vajag ko citu veidot,” norādīja Ļuba.
“Gadiem jāatstrādā vietai, lai cilvēki tur ietu. Viņi iztērēs tik naudu, un nekā tur nebūs, neies cilvēki, nav pieradināti. Te staigā tie, kas no padomju laikiem cilvēki, vieni un tie paši katru dienu staigā. Jaunie iet uz ''maximām'', ''rimikiem'',” norādīja tirgū.
Vīrietis, kurš tirgojas ar dārzeņiem, atgādināja, ka jaunā tirgus noskatītajā laukumā pirms dažiem gadiem bija izveidotas nojumes “Zaļajam tirdziņam”, taču tās stāvēja tukšas. Tirgošanās nojumes tika pārvestas uz vienu no pilsētas mikrorajoniem, Ziemeļu rajonu. Tāpat ne mazāk svarīgi, ka tie, kuri tirgojas ar lauksaimniecības produkciju, mēdz to pārdod pa tiešo cilvēkiem, pievedot mājās. Tā ir ērtāk kā vienai, tā otrai pusei, kas samazina nepieciešamību doties uz tirgu, uzsvēra paši tirgotāji.
Pagaidām, kā uzsver pašvaldībā, jaunais tirgus ir iecere, norādot, ka tur var veidot arī ko citu. Tomēr tirgus iecere šobrīd izskan kā, viņuprāt, reālākā.
