Pensiju piešķir un aprēķina katram cilvēkam individuāli. Lai to izdarītu, pamatā izmanto:
- pensijas sākuma kapitālu (aprēķināts, ņemot vērā cilvēka darba stāžu līdz 1996.gadam un vidējo iemaksu algu laika periodā no 1996.gada līdz 1999.gadam),
- pensijas kapitālu (no 1996.gada 1.janvāra personificētajā kontā reģistrētās sociālās apdrošināšanas iemaksas, kurām piemēroti pensijas kapitāla indeksi),
- pensionēšanās vecumu.
Lai arī valstī noteiktais pensionēšanās vecums katru gadu palielinās par trim mēnešiem un 2016.gadā tas ir 62 gadi un deviņi mēneši, vairākām pensionāru kategorijām pastāv iespēja ātrāk doties pensijā.
Vidējais faktiskais pensionēšanās vecums pērn vīriešiem bija 61,60 gadi un sievietēm 61,46 gadi.
Tā kā Latvijas pensiju sistēmas ietvaros pastāv vairākas personu kategorijas, kas var doties pensijā ātrāk, piemēram, daudzbērnu vecāki, politiski represētās personas, pērn šo iespēju izmantoja 29,4% no jaunpiešķirto pensiju saņēmējiem. No tiem 3,3 tūkstoši pieprasīja vecuma pensiju priekšlaicīgi.
Vienlaikus ministrijā norāda, ka kopš 2013.gada samazinās minimālo pensiju īpatsvars jaunpiešķirto pensiju skaitā.
2015.gadā no jaunpiešķirtajām pensijām 10,9% bija minimālā apmērā.
Ja aprēķinātais pensijas apmērs ir zems, valsts garantē minimālo pensiju, kuras apmērs ir atkarīgs no apdrošināšanas stāža.
Cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, aprēķinot pensijas sākuma kapitālu par darbu līdz 1996.gadam, ja cilvēka individuālā alga laika periodā 1996. -1999. gadā bija zema vai arī cilvēks nebija strādājis, periodu līdz 1996.gadam novērtē, ņemot vērā vidējo algu valstī šajos gados. 2015.gadā šis atvieglojums piemērots gandrīz pusei no jaunpiešķirtajām pensijām.
