Finanšu piedāvājums ir iepirkuma procedūras pēdējais etaps, un pēc tā izvērtēšanas noskaidrosies jauno elektrovilcienu piegādātājs. Pēdējā iepirkuma posmā par 32 elektrovilcienu piegādi cīnās četri piegādātāji.
Latvijas Radio: Kādā stadijā ir jauno vilcienu iepirkums?
Rodžers Jānis Grigulis: Ir ne tikai tehniskie piedāvājumi izvērtēti. Svarīgākā sadaļa, kas, manuprāt, notikusi, ir sarunu procedūras. Sarunas procedūras ietvaros mēs esam veikuši sarunas ar pretendentiem par svarīgiem jautājumiem: kādi būs piegādes noteikumi, ko ir nepieciešams iekļaut līgumā, lai tajā brīdī, kad mēs varēsim saņemt šos finanšu piedāvājumus, ko ir plānots saņemt 6.augustā, tad jau pretendentiem būtu skaidri visi līguma noteikumi, tie būtu izrunāti un šie noteikumi būtu atbilstoši mūsu prasībām, tie nodrošinātu maksimāli ērtus vilcienus un kalpotu sabiedrībai, un mēs saņemtu tieši tādus vilcienus, kādus vēlamies.
Apzināti četri pretendenti, kuri ir tikuši līdz šai noslēdzošajai kārtai. Vai tur nekas nav mainījies?
Jā, visi četri pretendenti, kuri piedalījās un iesniedza savus tehnisko piedāvājumus, ir apzināti. Un visi četri pretendenti ir aicināti iesniegt savus finanšu piedāvājumus, kas, manuprāt, varētu nodrošināt to, ka tiks sniegta arī labākā cena.
Vai ir zināms, aptuveni cik varētu šie vilcieni izmaksāt?
Es ar zīlēšanu nenodarbojos, līdz ar to nekādas aptuvenās summas negribētu saukt. Varētu tikai cerēt, ka šī summa būtu maksimāli zema, lai mēs varētu iegūt kvalitatīvus, atbilstošus, bet maksimāli lētus vilcienus.
Iepriekš medijos izskanēja ziņas, ka šī summa svārstās no 150 līdz 200 miljoniem. Šajās robežās varētu būt tās izmaksas?
Uz to mēs ceram, protams. Pirms šī iepirkuma uzsākšanas tika piesaistīti eksperti, kuri veica pētījumu, kura rezultātā mēs aptuvenās aprises noskaidrojām. Bet vienmēr tās ir aptuvenas. Tajā brīdī, kad cena tiks nosaukta, mēs arī uzzināsim, kāda tā tiešām ir. Un vēl, runājot par cenu, jārēķina ir tas, ka vērtēšanas kritērijos tas nav svarīgākais kritērijs. Protams, cena ir viens no kritērijiem.
Svarīgākais, ko mēs izvērtējam – vilciena izmaksas, kādas tās būs visā dzīves ciklā.
Lai nebūtu situācijas, ka mēs nopērkam ļoti lētus vilcienus, bet tomēr ekspluatācija būtu ļoti dārga. Vai pretēji – dārgi vilcieni, kuriem būtu lēta ekspluatācija. Svarīgākais kritērijs ir vienas sēdvietas izmaksas pilnā dzīves ciklā, tas ir 35 gados.
Varbūt varat ieskicēt, kā saskaņā ar tehniskajām prasībām šie vilcieni izskatīsies, kādiem tiem vajadzētu būt?
Jā, prasības, protams, ir unificētas, un tās ir saistošas visiem piegādātājiem. Līdz ar to būtiski uzlabojumi būs tajā, ko novēros iedzīvotāji, - vienlīmeņa iekāpšana. Tas, protams, ne tikai saistīts ar pašiem vilcieniem, nepieciešams arī infrastruktūru uzlabot, lai tiešām tie iedzīvotāji, kas brauc ar riteņiem, jaunajām māmiņām, gan arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem būtu viegli iekāpt un izkāpt no vilciena.
Par pārijiem uzlabojumiem, ko varētu minēt – šī vasara ir karsta. Dažādi joki par elektrovilcieniem jau sabiedrībā iet. Tas noteikti saistīts ar to, ka komforta līmeni ne vasarā, ne ziemā mēs nevaram nodrošināt. Jaunajos elektrovilcienos tas, protams, ir paredzēts. Klimata kontrole būtu jānodrošina visos vilcienos, lai iekāpjot pasažieru justos ērti un komfortabli, lai nebūtu pārāk karsti vai auksti.
Kad mēs varētu sagaidīt pirmos vilcienus tiešām piegādātus?
Mums ir piegādes plāns. Pirmajiem vilcieniem būtu jābūt piegādātiem 2020.gada beigās. Kopumā visi 32 vilcieni būtu jāpiegādā līdz 2023.gada beigām. Tas ir saistīts arī ar plānoto elektrifikācijas projektu,
jo, ja šāds projekts tiek uzsākts, arī iepirkuma rezultātā esam paredzējuši iespēju šos vilcienus pielāgot, lai viņi varētu tikt ekspluatēti arī šajās līnijās, ka vēl tiks elektrificētas.
Bet tie potenciālie termiņu pagarinājumi droši vien var būt dažādu iemeslu dēļ?
Piekrist vai nepiekrist, protams, jebkura puse var. Un tās ir to trešo pušu tiesības. Bet ir objektīvi izvērtējuma kritēriji nosprausti.
Jaunajiem vilcieniem ir plānots celt arī jaunu depo. Kā veicas ar tā būvniecību?
Pašreiz mēs pat nevaram runāt par jauna depo būvniecību, kamēr vēl nav izvēlēts konkrēts piegādātājs. Jo ir kādas tehniskas atšķirības katram no vilciena piegādātājiem, kuras būtu jāņem vērā jaunā depo būvniecībā vai mūsu esošā pārbūvē. Bet to mēs droši vien varēsim precīzi konstatēt tajā brīdī, kad sapratīsim, kurš tad no šiem četriem piegādātājiem būs uzvarējis. Un tad, jau strauji un cieši strādājot, varēsim saprast, kāds tad tas depo varētu izskatīties nākotnē.
Pieņemot, ka 2020.gadā mums tiek piegādāti pirmie vilcieni, vai Latvijas dzelzceļa infrastruktūra ir piemērota arī jaunajiem vilcieniem?
Tās ir platformas, kas būtu jāpielāgo. Pašreizējais platformu augstums ir neatbilstošs Eiropas standartiem. Šāds platformu augstums tika būvēts Padomju Savienības laikos, un tajā brīdī standarti bija savādāki. Atbilstoši mūsdienu Eiropas Savienības (ES) standartiem platformas būtu jāpaaugstina. Un atbilstoši arī šādiem ES standartiem tika iegādāti vilcieni, un būtu jābūt tai samērojamībai, ka gan platforma ir tādā augstumā, gan piebraucošais vilciens, ko mēs iegādājamies.
Tas nozīmē, ka šobrīd notiek arī sadarbība ar Latvijas Dzelzceļu, kuri šī platformas, vispār šīs dzelzceļa stacijas pārbūvēs?
Protams, notiek plānošanas darbi, kurās līnijās pirmajās, kuras mums būtu prioritātes pieturvietas. Un tad jau Latvijas Dzelzceļš ir atbildīgs par šo platformu pielāgošanu.
Kā zināms, jau vairākkārt vilcienu iepirkums nav izdevies dažādu iemeslu dēļ. Kā mēs varam šoreiz būt droši, ka 2020.gadā mēs Latvijā varēsim pārvietoties jau ar jauniem vilcieniem?
Mēs esam skrupulozi piegājuši katram procesa posmam un esam pārliecināti, ka tiešām šoreiz tie piedāvājumi būs kvalitatīvi iesniegti un tajā brīdi tad mēs varēsim noslēgt līgumu.
KONTEKSTS:
Latvija elektrovilcienus iegādāties mēģina jau kopš 2009.gada. Sākotnēji bija plānots, ka pirmajam jaunajam elektrovilcienam bija jāsāk kursēt 2012.gada beigās. Kopš tā brīža ir pagājuši jau seši gadi. Vilcieni uz Latvijas sliedēm joprojām tie paši, bet aiz muguras divi neizdevušies iepirkumi, valsts lieki iztērējusi teju divus miljonus eiro, kā arī joprojām norit krimināllieta pret bijušo “Pasažieru vilciena” valdi.
