“Altum” aptaujā uzrunāti biznesa uzsācēji, kuri ir sākuši jaunu uzņēmējdarbību vai jaunu biznesa projektu pēdējo triju gadu laikā. Salīdzinātas 2017. un 2020. gadā saņemtās atbildes. Pusei no aptaujātajiem ir pirmais bizness, bet 25% - otrais.
Liela daļa no aptaujātajiem biznesu sāk sev labi zināmā jomā:
- 54% - iepriekšējā darba pieredze,
- 39% - izglītība,
- 31% - hobijs.
Savukārt 16% ir nejauši uzieta biznesa ideja, bet 11% - rūpīga tirgus izpēte.
Būtiskākā motivācija sava biznesa sākšanai aptaujātajiem bijusi vēlme strādāt patstāvīgi (65%), tāpat vēlme uzlabot finansiālo stāvokli (54%), īstenot savu ideju (45%), arī pamēģināt (23%) un apliecināt sevi (23%).
Lielākoties biznesu sāk ar saviem uzkrājumiem (85%), biznesa partneru (21%) vai ģimenes (21%) ieguldījumiem. Bankas aizdevums bijis 8% aptaujāto.
Savukārt lielākās grūtības biznesa uzsākšanā ir sajūta, nevis nauda, proti:
- neziņa par nākotni (45% šogad un 52% 2017. gadā),
- nestabila biznesa vide (30% un 21%),
- pircēju/noieta atrašana (27% un 33%),
- emocionāls finanšu stabilitātes trūkums (25% un 31%),
- personisko ienākumu trūkums (23% un 36%),
- finansējuma piesaiste (22% un 25%),
- darbinieku atrašana (21% un 11%).
Trīs gadu laikā augušas jauno uzņēmumu ambīcijas.
Šogad uzņēmēji biežāk esot pauduši, ka pirms došanās biznesā jāapzina situācija un jāprognozē ieņēmumu veidošanās. Iepriekš bijušas vispārīgākas atbildes, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” norādīja “Altum” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu. Viņš uzsvēra, ka jaunajiem uzņēmējiem būtiska ir finanšu pratība. Taču tikai daļa uzņēmēju atzina, ka spēj izstrādāt primāros dokumentus – biznesa plānu (51%), bilanci (27%), peļņas un zaudējumu aprēķinu (35%), naudas plūsmas (38%). Un tikai desmitā daļa prot strādāt ar visiem minētajiem dokumentiem.
Vienlaikus apmēram trešdaļa biznesa uzsācēju atzīst, ka nejūt vajadzību uzlabot savas zināšanas.
Jauno uzņēmēju produkti un pakalpojumi, pēc pašu vērtējuma, ir piemēroti ne tikai lokālajam, bet arī eksporta tirgum. Eksporta plāni ir lieli, pagaidām gan vairāk iecerēs. 55% savu produktu/pakalpojumu atzīst par eksportējamu, un daļa jeb 38% to jau dara. Un tikai 1% nemaz neplāno eksportēt.
Lielākā daļa kā būtisku norāda biznesa ilgtspēju. Vienlaikus izpratne par to ir samērā virspusēja vai pat maldīga.
Interesanti, ka jaunie uzņēmēji situācijas attīstību nākamgad nozarē vērtē negatīvi, bet par sava uzņēmuma attīstību ir optimistiski noskaņoti.
