Saskaņā ar iepriekš apstiprināto plānu līdz decembrim būtu jāapstiprina kopumā 81 MK noteikums, taču novembra sākumā valsts sekretāru sanāksmēs ir izskatīti vien 50 noteikumu projekti un vien 26 ir apstiprināti. Tas nozīmē, ka grafiks tiek kavēts par aptuveni trešdaļu.
Šodien ES struktūrfondu koalīcijas darba grupas sanāksmē panākta vienošanās, ka nepieciešams paātrināt šo procesu, lai noteikumi tiktu apstiprināti laicīgāk, kas savukārt nozīmētu veiksmīgāku ES fondu apgūšanu.
Šodien tikšanās laikā pārrunāts, kā paātrināt komunikāciju starp ministrijām un iesaistītajām pusēm. Puses vienojušās, ka jautājumos, par kuriem ekspertu līmenī diskusijas prasījušas vairāk laika un par kuriem nepieciešamas atkārtotas konsultācijas, otrajā komentēšanas kārtā tiktu iesaistīti arī ministriju valsts sekretāri vai ministri. Tas būtiski saīsinātu lēmumu pieņemšanas laiku, kas patlaban tiek veltīts MK noteikumu apspriešanai.
"Mēs esam diezgan būtiski atpalikuši no sākotnējā grafika par MK noteikumu apstiprināšanu šajā gadā," atzina Eberhards.
Jau decembra sākumā būs nākamā sēde, kuras laikā tiks runāts par traucējošiem faktoriem un par risinājumiem, kas situāciju uzlabotu.
Finanšu ministrijas (FM) mājaslapā atrodamā informācija liecina, ka jaunajā ES fondu plānošanas periodā no 2014.gada līdz 2020.gadam Latvijai septiņu gadu laikā saņems un attīstībā varēs ieguldīt 4,4 miljardus eiro.
Latvija būs ceturtā lielākā neto saņēmēja starp visām dalībvalstīm un uz katru iedzīvotāju 2014.-2020.gada periodā no ES budžeta tiks saņemti aptuveni 3000 eiro.
Latvijas mērķis nākamā plānošanas perioda laikā ir arvien tuvoties vidējam ES labklājības līmenim, "gudri un atbildīgi izmantojot mums sniegtās ES fondu iespējas", norāda FM.
