23 gadus vecā Irīna pirmo reizi ātro kredītu pakalpojumus izmantoja pirms trīs gadiem, kad vēl studēja. Viņa nesen bija atgriezusies no Grieķijas, kur strādāja sešus mēnešus. Sapelnīto naudu Irīna iztērēja, taču daļu no tās bija apsolījusi iedot vecākiem. Lai turētu solījumu, Irīna aizņēmās solīto summu no ātro kredītu kompānijas: „Vecāki uzskatīja, ka tā ir mana sapelnītā nauda, nevis vienkārši paņemta, savādāk nekādā gadījumā tas nenotiktu, ja es viņiem uzreiz būtu pateikusi, ka esmu visu iztērējusi.”
Sākās problēmas ar kredītu atmaksu, tāpēc Irīna bija spiesta aizņemties no citām kredītu kompānijām - trīs mēnešu laikā no sešām. Kopējais aizņēmums, ar procentiem un līgumsodiem, bija aptuveni 1500 latu. Vairs nebija iespējams izsekot, kad kurš kredīts ir jāapmaksā vai arī jāpagarina, un ar darba algu nepietika.
Lai arī Irīna apzinājās situācijas nopietnību un to, ka pati netiks galā, vecākiem apgalvoja, ka tas ir tikai pārpratums un nekādu kredītsaistību viņai nav. „Vienā brīdī mans tētis vienkārši neizturēja, piezvanīja uz kredītiestādēm un uzzināja kopējo kredītu summu, un samaksāja,” viņa stāsta. Šobrīd daļu algas Irīna atdod tētim un no jaunām kredītsaistībām kategoriski atsakās.
Santa ir 23 gadus veca Ģeogrāfijas fakultātes 3. kursa studente. Viņai naudas pietrūka studiju laikā Čehijā, jo bija beigusies stipendija: „Pilnīgi neapdomājot sekas un to, kā es atdošu, domāju – kāpēc nepaņemt, tā taču ir tik vienkārša iespēja.” 350 latu parāda atmaksa ieilga vairāk nekā pusgadu. Sākotnēji viņa vēl pagarināja maksājumus un apmaksāja kredītu procentus, bet vienā brīdī arī tas vairs nebija iespējams, un summa trīskāršojās. Lai arī Santa sazinājās ar kredītkompāniju, tā atbildēja, ka vienīgais risinājums ir ātri atmaksāt kredītu.
„Tad man parādījās iespēja aizbraukt uz Angliju. Tur man bija darbs, viss nodrošināts, un divu mēnešu laikā tiku galā,” stāsta Santa, uzskatot, ka problēmas ar ātro kredītu atmaksu atrisinājās diezgan veiksmīgi, lai arī darbs Anglijā bija ļoti grūts. Pilnīgi visu nopelnīto naudu viņa samaksāja kredītu kompānijai.
Jānis, kura vārds un balss mainīta, ir bijušais kredītņēmējs, kurš nu atrodas pretēja ierakumu pusē un ātros kredītus tagad izsniedz pats. Viņš atzīst, ka pirmos ātros kredītus paņēma, lai iegādātos dažādas sadzīvei nepieciešamas lietas: „Tobrīd šķita – ir viegli aizņemties naudu un viegli to atdot? Kāpēc gan neaizņemties?” Tāpat kā Irīnai, arī Jānim sakās problēmas ar atmaksu, tāpēc arī viņš bija spiests meklēt vēl citas kredītkompānijas, lai atdotu iepriekšējos aizņēmumus. Situāciju pasliktināja arī fakts, ka bija jāpamet toreizējā darba vieta. Viņam epopeja ar kredītu atmaksu velkoties jau piecus gadus, taču drīzumā viss būšot nomaksāts. Neraugoties uz Jāņa sūro pieredzi ar ātro kredītu atmaksu, šobrīd viņš pats strādā ātro kredītu kompānijā. Ieraudzījis sludinājumu ar labu atalgojumu un nodomājis – kāpēc gan ne? Lai gan nereti ātro kredītu kompānijas prasa pilnīgi tīru kredītvēsturi, Jānis tomēr darbu dabūja. Viņš nenoliedz, ka būt otra pusē nereti ir emocionāli smagi: „ Liekas, ka pats mēģini pierunāt cilvēku, lai viņš paņem kredītu… Lai man ir alga...”
Visi aptaujātie ir vienisprātis, ka nepieciešams būtiski mainīt ātro kredītu piešķiršanas noteikumus.
