Juliannai ir 19 gadu, bet viņa nemācās un nestrādā. Pamatskolas laikā pieteicās bērniņš, mācības nācās pamest. Lai atsāktu mācības, trūkst motivācijas, taču atrast darbu bez izglītības esot ļoti grūti. Julianna stāsta, ka viņas draugu lokā bez darba un izglītības esot gandrīz katrs otrais.
„Nu, es sāku mācīties, bet radās bērniņš, un tā gadījās, ka nebija iespējas mācīties. Ar mācībām tā diezgan pašvaki gāja,” stāsta Julianna. Lai atrastu darbu, viņai vajadzētu vismaz deviņu klašu izglītība. Pašlaik viņa dzīvo no bērnu pabalsta, arī vecāki palīdz.
Arī Juliannas draugam nav darba. Oskaram ir 23 gadi, pamatizglītību ieguvis vakarskolā un mācības nav turpinājis. „Ko pats izdomāšu, no tā arī uztaisu naudu. Nododu metāllūžņus vai ko. Prasa visur vidējo izglītību, tas ir pirmais. Otrais – cilvēki meklē pēc iespējas pieredzējušākus cilvēkus, kuri jau ir strādājuši noteiktajā jomā. Bez iepriekšējas pieredzes nevienu negrib ņemt darbā,” teic Oskars.
Par jauniešiem uzskata cilvēkus vecumā no 15 līdz pat 29 gadiem. Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) kopumā reģistrējušies nepilni 16 tūkstoši jauniešu bezdarbnieku, visvairāk vecumā no 25 līdz 29 gadiem, vairums – sievietes.
Iemesli, kāpēc jaunieši nav ieguvuši izglītību vai nestrādā, ir dažādi. „Daļa ir tādi, kuriem trūkst motivācijas, daļa ir tādi, kuriem ir motivācija, bet viņi nevar atrast sev piemērotāko darbu vai prakses vietu, tāpēc ka arī jaunieši ir ar diezgan lielām ambīcijām. Tas ir iemesls, lai viņi neatrastu piemērotāko darbu. Viņiem tas ir apgrūtinājums sākumā, jo ambīcijas ir augstākas, nekā iegūtā pieredze,” skaidro NVA jauniešu garantijas pasākumu vecākā eksperte Lelde Ķikute.
Lai šos jauniešus motivētu, sākts projekts “Proti un dari”, kura mērķis ir stimulēt jauniešus atsākt mācīties vai strādāt. Līdz 2018.gada beigām projektam piešķirtos deviņus miljonus eiro plānots izlietot, projektā iesaistot jauniešus vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kas šobrīd nestrādā, nemācās, nav reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā.
„Mēs esam piešķīruši katrai pašvaldībai uz jaunieti konkrētu naudas summu, lai šos mērķus sasniegtu. Vispirms viņi apzina viņu prasmes, pieredzi, izglītības līmeni un kopīgi nosaka mērķus, uz kurieni šis jaunietis vēlas doties, ko viņš vēlas sasniegt. Un kopīgi ar jaunieti un mentoru tiek izstrādāta programma, kā šo mērķi sasniegt,” stāsta Izglītības un zinātnes ministrijas politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktores vietniece Sanda Brūna.
Piemēram, Jelgavas pilsētas pašvaldība apzinājusi 209 jauniešus, kurus aicinās piedalīties šajā projektā. Lielākā daļa nav pabeiguši pat pamatskolu. „Šobrīd ir jaunieši, kuri patiešām ir paši ieinteresēti un kuri grib. Viena daļa no viņiem ir jaunās māmiņas. Tad ir arī jaunieši, kuri apzinās šīs situācijas nopietnību un viņi to redz ilgtermiņā, ir gatavi un ir vēlme. Un, protams, ir jaunieši, kas uz šo pasākumu raugās ar skepsi, tāpēc tas būs ilgstošāks darbs, gan darbs ar speciālistiem, gan ģimeni,” norāda Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne.
Bieži jaunieši negrib strādāt par minimālo atalgojumu vai darba samaksa viņiem šķiet pārāk zema. Tomēr parasti šāda alga ir atbilstoša viņu prasmēm un izglītības līmenim.
