Kā liecina pirms diviem gadiem IZM veiktais pētījums, lielākais jauniešu bezdarba līmenis Latvijā bija 2009. gadā, pasaules finanšu krīzes laikā. Pēc tam bezdarbs jauniešu vidū samazinājās, tomēr joprojām jauniešu bezdarba līmenis Latvijā ir augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES) – ap 20% no visu nodarbināto skaita.
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) karjeras konsultante Inese Markēviča stāstīja, ka oficiālie dati ir mazāki. Pirms gada bez darba bija 12 000 jauniešu, bet šovasar 7000 jeb 14%. Biežākais iemesls, kāpēc jaunieši nevar atrast darbu, ir izglītības trūkums.
"Darba devējiem īsti neder tie, kuriem ir tikai vidējā izglītība un pamatizglītība. Var vēl prasīt, lai būtu labākas digitālās prasmes, svešvalodas. Un pat ja ir tā, ka jaunietis apzinās, ka viņam nav ne profesionālās izglītības, ne pieredzes, ir tādi pasākumi aģentūrā viņam pieejami, kas saucas "Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība". Tātad viņš iegūst pirmo darba pieredzi pie konkrēta darba devēja. Tie jaunieši, kas ir ieguvuši profesionālo izglītību un kuriem nav pieredzes pašā darba meklēšanas procesā, viņiem arī iesakām izmantot gan aģentūrā esošos pakalpojumus, gan e-vidē pieejamos elektroniskos mācību moduļus par šo tēmu," stāstīja NVA pārstāve.
Sociālā uzņēmuma "Visas iespējas" vadītājs Gustavs Upmanis skaidroja, ka jau septembra beigās sāksies bezmaksas mācības 120 stundu garumā, kurās 150 jaunieši varēs iegūt zināšanas tādās jomās kā datu apstrāde, digitālais mārketings un klientu atbalsts. Jaunieši mācībām var reģistrēties interneta vietnē "stradaattalinati.lv".
"Jauniešiem nav nepieciešama konkrēta izglītība vai konkrētas prasmes, bet, kas ir ļoti svarīgi, ka cilvēks ir spējīgs strādāt attālināti.
Lielu daļu materiālu cilvēks apgūst individuāli, un online tikšanās ar pasniedzējiem un citiem ir tas mērķis, lai izrunātu, kā lietas strādā un kā efektīvāk to darīt. Klientu atbalsts un datu apstrāde būs latviešu valodā, savukārt digitālais mārketings, ņemot vērā, ka lielākā daļa terminu ir angliski un tas būs starptautiskais kurss, būs angļu valodā. Mācības ir pilnīgi bez maksas, tātad šis projekts ir ar mērķi iztestēt sociālo inovāciju, lai to pēc tam ieviestu. Un tad būs arī nākamais solis, kur ar mentoriem un kompānijām mēs jauniešiem dosim jau konkrētus darba piedāvājumus. Tas, kas mums šajā projektā ir interesants, ir tieši uzsvars nevis tikai uz attālinātu darbu, bet arī uz hibrīddarbu. Kas nozīmē, ka cilvēks reizi nedēļā no Jēkabpils atbrauc uz Rīgu un tā ir tāda unikāla lieta, par ko vēl nav varbūt runāts tik daudz ikdienā," klāstīja Upmanis.
Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta direktore Dace Helmane skaidroja, kāpēc darba devējiem, pieņemot darbā jauniešus, bieži ir negatīva pieredze.
"Ļoti bieži nākas dzirdēt par gadījumiem, kad šis jaunais darbinieks ierodas darbā un jau pēc pusdienas izlemj, ka tomēr izvēlēsies kādus citus nākotnes plānus.
Otra grupa, par kuru mēs runājam, ir arī vecumā, kad cilvēki plāno veidot ģimeni, un tas ir vēl viens jautājums, kas dara bažīgus potenciālos darba devējus – ka drīzumā šiem cilvēkiem būs jārūpējas par bērniem un arī tas joprojām diemžēl bieži attur darba devējus skatīties, īpaši uz gados jaunu sieviešu nodarbināšanu. Domāju, ka joprojām jāturpina aktivizēt prakses iespējas. Otrs, kas noteikti palīdzētu sekmēt jauniešu nodarbinātību, ir jau pietiekami agrā vecumā sniegt jauniešiem izpratni, ko nozīmē darbs, ko sagaida darba devēji, ar ko rēķināties, lai potenciālajiem darbiniekiem jau uzreiz būtu pietiekami reālistisks priekšstats par darba vidi, par darba apstākļiem un nosacījumiem," klāstīja Helmane.
Kas jauniešus neapmierina darba tirgū? Pirms diviem gadiem veiktais pētījums liecina, ka jaunieši Latvijā biežāk kā iemeslu savam bezdarbam min nevis to, ka darba vietas nav pieejamas, bet gan, ka alga ir pārāk zema. Tādēļ 40% jauniešu vēlētos izveidot savu uzņēmumu, tajā pašā laikā Latvijā ir viens no augstākajiem ārvalstīs strādājošo jauniešu īpatsvars – ja ES valstīs vidēji tie ir 10%, tad Latvijā 17%.
