Iznākot no universitātes jau absolventa statusā, jaunieši ne vienmēr var atrast darbu, jo tiek prasīta pieredze un arī iegūtās zināšanas netiek novērtētas kā atbilstošas.
Salīdzinot ar krīzes laiku, situācija Latvijā gan ir uzlabojusies. Vēl 2010.gadā uzskaitē bija 23 230 bezdarbnieki jaunieši, tagad to ir nepilni deviņi tūkstoši, kas ir 9,5% no kopējā bezdarbnieku skaita. Tomēr problēma ir aktuāla, turklāt ne tikai Latvijā. Tāpēc Eiropas komisija (EK), balstoties uz Somijas un Austrijas pieredzi, visās savienības dalībvalstīs vēlas nodrošināt zināmas garantijas jauniešiem.
„Būtība ir tāda, ka jauniešiem vecumā līdz 25 gadiem, kas ir bez darba vai apmācībām, jāsaņem zināmi atbalsta pasākumi, lai viņus atgrieztu vai nu apmācībās vai piedāvātu darbu. Tālākais jau ir dalībvalstu ziņā - katra ir tiesīga izvēlēties, kādā veidā jauniešu garantiju ieviest,” skaidro Andris Kuženieks, EK pārstāvniecības vadītājas vietnieks. Minētās garantijas var būt gan konkrēts darba piedāvājums, gan papildu apmācības vai prakse, ja darbu noteiktā laikā neizdodas atrast.
Šo problēmu risināšanai ES kopumā gatava atvēlēt 6 miljardus eiro. Cik liela pīrāga daļa tiks Latvijai, vēl nav zināms. Taču, ja atbildīgās iestādes rīkosies pietiekoši ātri, izvēloties atbalsta veidus, nauda būs pieejama jau nākamā gada sākumā.
Ceturtdien šā brīža situāciju un nākotnes iespējas speciālisti kopā ar jauniešiem pārrunāja arī Eiropas komisijas mājā Rīgā. Viņu pieredze ir ļoti dažāda. „Manuprāt, tieši Rīgā ir diezgan grūti. Es esmu dzirdējusi no saviem kursabiedriem, ka lauku reģionos ir vieglāk, daudzas draudzenes no Iecavas, Dobeles, pati esmu no Tukuma. Tur aktīvos jauniešus ievēro un tieši tā arī man paveicās, un arī es diezgan veiksmīgi tiku pie laba darba,” stāsta studente Iveta.
Tomēr daudzi tā arī nesagaidot atbildi uz aizsūtītajiem CV. Nodarbinātības valsts aģentūrā gan saka - arī šobrīd bezdarba mazināšanas pasākumu klāstā vairāki ir tieši jauniešiem domāti. Piemēram, subsidētās darba vietas. Un īpaši ir piedomāts arī par jauniešiem, kuriem ir tikai pamatizglītība vai vidējā-vispārējā, bez profesionālas ievirzes. „Viņi deviņu nedēļu laikā jeb 45 dienas mācās izvēlētās jomās, vienojās un paši iet uz izglītības iestādēm. Un pasākuma mērķis, lai viņi varētu izdomāt, kur tālāk mācīties vai kurā jomā sevi īstenot,” stāsta NVA eksperte Anta Barkovica.
Šīs iespējas bez darba esošie arī aktīvi izmanto, un Latvija noteikti nelaidīšot garām iespēju tās turpināt un paplašināt.
