Panorāma

Panorāma

Panorāma

LU atklāj «Prātnieku laboratoriju»

«Mazās algas»: jauniešu izglītība un profesijas izvēle

Jaunieši darba tirgū: Izglītības trūkums kā sākums mazai algai un bezdarbam

Dažādas aptaujas liecina, ka jauniešiem bieži ir neadekvāti augstas ambīcijas par darba piedāvājumu un algu. Tajā pašā laikā realitāte ir skarba – tieši jaunieši – vecumā no 15 līdz 29 gadiem, ir viena no lielākajām grupām, kas strādā par minimālo algu. Lai pelnītu vairāk, trūkst izglītības. Ik gadu Latvijā 10% jauniešu nepabeidz skolu un neiegūst pat obligāto 9. klašu vai vidusskolas izglītību.

Darbu iegūst pēc prakses

Mārtiņam ir 24 gadi, un viņš strādā par administratoru viesnīcā pašā Rīgas centrā. Bet vēl nesen viņa ikdiena bija pavisam citāda. "Pēc vidusskolas es iestājos koledžā mācīties tūrisma vadību, bet finansiālu apsvērumu dēļ aizbraucu uz ārzemēm, pareizāk, Holandi, un divus gadus tur strādāju," stāsta viesnīcas administrators Mārtiņš Bitenieks.

Vaicāts, ko darījis Nīderlandē, viņš atbild, ka strādājis siltumnīcā - "totāli riebīgs darbs". "Šeit recepcijā strādāt liekas tāds medus pods, salīdzinot ar to, kas bija pirms tam," neslēpj Bitenieks.

Viesnīcā viņš strādā gadu. Šajā laikā viņš jau izpelnījies pirmo paaugstinājumu – no šveicara kļuvis par administratoru, un sapņo pats par savu viesnīcu.

"Opera Hotel&Spa" puisis nokļuva pēc dalības Jauniešu garantijas programmā.

"Tur uzreiz bija piedāvātas prakses vietas. Es pats neesmu ar to gaišāko galvu apveltīts, augstskolās tā viela ir daudz grūtāka," viņš norāda. "Šeit tiešām sagatavo tā, ka var darīt. Daudzi, kas ir augstskolas pabeiguši nestrādā tajās savās jomās (..)

Pēc prakses acīmredzot darba devēju iepriecināja sniegums, un tad es paliku šeit," viņš stāsta par savu pieredzi.

Pēc Garantiju programmas darbu izvēlētajā profesijā atrod puse

Garantijas programmā jaunieši ar vismaz pamatskolas izglītību var viena līdz pusotra gada laikā apgūt profesiju. To, kādi speciālisti darba tirgū nepieciešami, programmas īstenotāji katru gadu jautā darba devējiem pašiem.

"Katru gadu tās pieprasītākās no jauniešu puses ir frizieris, pavārs, fotogrāfs, ļoti labi mums komplektējas zobārsta asistenta programmā - tiešām liels pieprasījums.

Varbūt mazāk veiksmīgas ir būvniecības nozarē esošās profesijas," klāsta Valsts izglītības attīstības aģentūras pārstāve Elīna Purmale-Baumane.

Garantiju programmas dalībnieku skaits

Kopš 2014. gada mācības uzsākuši 5954 + 2545 (2016. gada 1. septembrī)

Kopš 2014. gada programmā iesaistījušies teju 6000 jauniešu, un vēl 2500 mācības uzsākuši šī gada septembrī.

Ceturtā daļa uzņemto no programmas atskaitīti, aptuveni tikpat vēl mācās, bet gandrīz puse mācības jau pabeiguši.

Garantiju programmas dalībnieki

Pabeiguši - 2786

Atskaitīti - 1764

Vēl mācās - 1404

Darbu izvēlētajā profesijā atraduši aptuveni 50% absolvējušo jauniešu, kas pirms iesaistīšanās programmā nekur nestrādāja.

Kopējās projekta izmaksas līdz 2018. gadam plānotas vairāk nekā 36 miljoni eiro.

Garantiju programmas izmaksas

Projekta izmaksas 36 184 219 eiro

Līdz 31.08.2016. izlietoti 14 128 542 eiro

Izmaksas uz cilvēku: 4000 eiro - 5000 eiro

Pagaidām iztērēti nepilni 40% summas, un aprēķināms, ka

viena nenodarbināta jaunieša sekmīga iesaiste izvēlētajā profesijā izmaksājusi aptuveni četrus līdz piecus tūkstošus eiro.

Jauniešu bezdarbu saasināja ekonomiskā krīze

Ievērojamās programmas izmaksas, kas gan galvenokārt tiek finansētas no ES fondu līdzekļiem, kritizējuši Saeimas deputāti, atsaucoties uz Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) vēstīto par aizvien sarūkošu bezdarba līmeni jauniešu vidū. Bet 2014. gadā šādas jauniešu garantijas programmas izveide bija obligāta ES prasība.

"Šī programma īstenībā bija atbilde uz krīzi, jo krīzes laikā tieši jaunieši bija viena no visskartākajām mērķa grupām ," norāda Labklājības ministrijas (LM) Darba tirgus politikas departamenta vecākā eksperte Aļona Tutova.

Tieši LM pārziņā ir arī jaunieši – bezdarbnieki un mazkvalificēta darba darītāji ar nepabeigtu izglītību. "Aptuveni 25%, 26% no tiem jauniešiem ir iegūta tikai pamatizglītība (..)

Kad bija tā saucamā ekonomiskā izaugsme, mēs redzējām, ka ļoti strauji bija attīstījusies būvniecības sektors, tur maksāja lielas un labas algas, un jaunieši izvēlējās par labu iet un strādāt, nevis, piemēram, iegūt izglītību.

Kad iestājās krīze, protams, šī nozare bija pirmā cietusī," viņa stāsta.

Nepabeigta pamata vai vidējā izglītība - gandrīz 9% jauniešu

Pēc Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) datiem šobrīd grupā no 18 līdz 24 gadiem teju 9% jauniešu ir ar nepabeigtu izglītību.

Visbiežāk jauniešu mācības pārtrauc pamatskolas beigās un vidusskolas sākumā. "Latvijas valsts katru gadu apseko, kam ir kritisks kavējumu skaits attiecīgajā mācību gadā, seko, vai skola, pašvaldība strādā ar šādiem bērniem, teiksim, pagājušajā gadā mēs varam runāt par 3000 jauniešu, kur mēs zinām, ka viņiem ir augsts kavējumu īpatsvars," norādīja IKVD pārstāvis Jānis Ivans Mihailovs.

No minētajiem 3000, ekspertuprāt, kritiskā masa ir aptuveni 1000, bet realitātē mācības ik gadu pamet aptuveni puse no dienesta uzmanības lokā nonākušajiem. "Tur ir jaunieši, kas diezgan agri dzemdējuši bērnus un līdz ar to izkrituši no izglītības. Tur ir jaunieši ar veselības problēmām, kā arī no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm un tur ir problēmu kopums, kas saistīts gan ar uzvedību, gan motivācijas trūkumu, gan ar vecāku uzraudzības trūkumu. Ir jaunieši, kas diezgan mērķtiecīgi aizgājuši  strādāt," bilst Mihailovs.

Programmas iespējamās izmaksas no 2017.-2022.gada

Jauniešu skaits - 6000

Finansējums - 40 miljoni eiro, no tiem 34 miljoni eiro ES finansējums

85% – tiešais atbalsts jauniešiem

Pievērst mācībām tos, kas skolu jau pametuši, ir īpaši grūti, tāpēc no 2017. gada tiks uzsākts jauns projekts, lai riska grupā iekļuvušos noturētu skolas solā. Sešu gadu laikā plānots strādāt ar 6000 jauniešu.

Kopējais projekta finansējums ir teju 40 miljoni eiro, un lielākā daļa no šiem līdzekļiem paredzēta tiešam jauniešu atbalstam – mentoriem, papildu nodarbībām un materiālai palīdzībai.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti