Panorāma

Opozicionāri pārņem prezidenta administrācijas ēku

Panorāma

Pacienti pārmaksā par zālēm

Jaunie zemnieki rosina papildināt likuma grozījumus

Jaunie zemnieki rosina papildināt likuma grozījumus

Lai gan Saeima jau pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstījusi grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, lauksaimnieku diskusijas par zemes tirgu joprojām nerimstas. Likumprojekts vēl ir atvērts, un grozījumus iespējams papildināt. Tas arī jādara, ja vēlamies Latvijas zemes resursu ilgspējīgu saglabāšanu,  uzskata jaunie zemnieki Kuldīgas novadā. 

Jānis Uzulēns un Aivis Ozols ir kaimiņi Kuldīgas novada Turlavas pagastā. Jāņa saimniecība “Jokas”, kurā mīt 90 liellopu ganāmpulks, robežojas ar Aivja “Mežmaliešiem”, kur 400 hektāros aug labība. Jānim ir 26 gadi un piecu gadu pieredze lauku darbos. Pa šo laiku viņš paspējis iegūt agronoma specialitāti, tagad studē Lauksaimniecības universitātes maģistrantūrā un darbojas Jauno zemnieku klubā.

„Esmu izvēlējies gaļas liellopus. Vajag vien redzēt, kā šie tonnīgie liellopi skrien pa pļavām.. un prieks, kad dzimst teliņi.. Sakārtosim savus īpašumus, katrs hektārs, ko mēs sakopsim, paliks bērniem un bērnubērniem,” uzsver Uzulēns.

Bet lai zemes hektāri tiešām arī piederētu to kopējiem un viņu pēcnācējiem, vēl būs jāpacīnās, apzinās zemnieki.

Kurzemes pusē liela daļa lauku pieder ārzemniekiem. Dāņi jau noprotestējuši stingros noteikumus, kas iestrādāti grozījumos par zemes privatizāciju lauku apvidos, bet Latvijas zemnieki uzskata, ka tiem jābūt vēl stingrākiem.

Likuma grozījumu mērķis ir noteikt ierobežojumus ārzemju spekulantiem. Centieni iepirkt Latvijas lauksaimniecības zemes joprojām turpinās.

Ozols stāstīja, ka vienlaicīgi atnāk divas vēstules, kur vienā piedāvā ārzemju investoram pārdot zemi, un tajā pašā laikā otrajā vēstulē- vai tu nevēlies zemi nomāt, par astronomiskiem cipariem. Tāpēc, viņaprāt, vajadzīgs jaunais zemes likums.

Jānis Uzulēns uzskata, ka laukos jāstrādā cilvēkiem ar izglītību lauksaimniecībā, un noteikumi, ka pēc zemes iegādes tā jāsāk apstrādāt trīs gadu laikā, ir nepareizi.

„Zeme, kas pieteikta vienotā platību maksājumā ir labā stāvoklī, tātad pēc iegādes brīža nākamajā gadā būtu jāuzsāk lauksaimnieciskā ražošana, bet tā, kas ir sliktā stāvoklī 36  mēnešu laikā jāsakopj,” norāda Uzulēns.

Neesot pārdomāts arī jautājums par pirmpirkuma tiesībām- kādā attālumā var būt pērkamā zeme.

Ozols uzskata, ka 50 kilometru attāluma slieksnis  ir nepareizi, maksimums jābūt 20 kilometru attālumā.

Tāpat jaunie zemnieki iestājas pret lauksaimniecības zemju apmežošanu. Vairākos Kurzemes pagastos jau  apmežotas ievērojamas zemes platības.

Lauksaimnieku organizācijas šonedēļ nāks kopā, lai vēl strādātu pie papildinājumiem grozījumos likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos. 2. lasījumā Saeima tos skatīs marta sākumā.

Jau ziņots, ka pašlaik likums nosaka, ka zemi savā īpašumā var iegādāties ikviens pilsonis, valsts, pašvaldību un privātie uzņēmumi, kā arī zemnieku saimniecības. Savukārt no 1.maija zemi Latvijā varēs nopirkt arī ārvalstu pilsoņi.

 Likuma grozījumu mērķis ir Latvijas zemes resursu ilgtspējīga saglabāšana, tādēļ noteikts, ka personai, kas gribēs iegādāties zemi , jābūt reģistrētai Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējai.

Grozījumi arī paredz, ka zemes pircējam jābūt pieredzei lauksaimniecībā un zemes apsaimniekošana jāsāk trīs gadu laikā kopš tās iegādes. Pretējā gadījumā paredzētas soda sankcijas. Likuma grozījumos ir iestrādātas arī zemes pirmpirkuma tiesības. Tās attiecas uz nomnieku, tuvāko kaimiņu, vai zemnieku, ar kuru laukiem ir kopēja robeža. 

Likuma grozījumi raisīja diskusijas starp zemniekiem, Saeimas deputātiem un zemes mākleriem. 

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti