Savulaik 50. piestātni, piesaistot finansējumu no bankas (Nordea Bank AB), izbūvēja LSEZ SIA „Liepājas osta LM”, kam bija vistiešākā saistība ar uzņēmuma „Liepājas metalurgs” modernizāciju un gaidāmo ražošanas jaudu pieaugumu. Vēlāk scenārijs mainījās, pēc metalurģijas uzņēmuma darbības pārtraukšanas piekļuve ostai tika nodota jauno investoru rokās un vieta tika iznomāta SIA „50.piestātne”. Par šīs ostas teritorijas nozīmi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieka vietnieks Jānis Lapiņš saka:
„Tā ir stratēģiska piestātne aktīvajā ostas daļā. Te nav runas par potenciāliem investīciju projektiem, apgūstot tukšas teritorijas, te ir runa par gatavu piestātni, kur iepriekšējais sadarbības modelis nav veiksmīgs. Tas ir saistīts ar kopējo tirgus situāciju un SIA „50. piestātne”, kas ir „KVV Liepājas metalurga” meitas uzņēmums. Zināms, kādā situācijā uzņēmuma atrodas. Praktiski divu gadu laikā šajā piestātnē nekas netika pārkrauts.”
Tā kā saimnieciskā darbība piestātnē nenotika, tika izvēlēts jauns nomnieks. Turpmāk tā būs kompānija LSEZ SIA „Terrabalt”. Piestātne atrodas blakus esošajai infrastruktūrai, tāpēc to varēs izmanto prāmju satiksmes uzlabošanai, skaidro uzņēmuma valdes loceklis, direktors Āris Ozoliņš:
„Mūsu galvenā nodarbošanās ir prāmju apkalpošana un satiksme. Mums ir par šauru. Iegūstot šo piestātni, mēs varam prāmju kustību būtiski palielināt. Operators „Stena Line” ir apliecinājis, ka viņi plāno jau šogad attīstīt prāmju satiksmi Vācijas virzienā, bet 2017. un 2018. gadā varētu būtiski palielināt satiksmi uz Zviedrijas virzienā.”
Pašlaik no Liepājas prāmju satiksme notiek divas reizes nedēļā uz Vāciju – Travemindi un reizi nedēļā uz Zviedriju – Nīneshamni.
„Ceram, ka būs vēl viens prāmis, kas bija noņemts saistībā ar krīzi. Varētu prāmis iet piecas reizes nedēļā uz Vāciju, un palielināsies apjoms uz Zviedriju. Mūsu kritiskākais punkts ir iebraukšana. Ir tikai viens ceļš, kur var iebraukt un izbraukt autotransports. Mums galvenokārt te pārvietojas smagais kravas transports. Ir neiespējami palielināt kravas plūsmu. Tagad, kad mums ir jauna piestātne, varam palielināt transporta stāvēšanas laukumu, arī plūsmu varēs virzīt savādāk. Varēsim palielināt prāmju kustību un pieņemt divus prāmjus dienā,'' stāsta Ozoliņš.
Paralēli prāmju kustībai tiek pārkrautas kravas, piemēram, notiek sadarbība ar kompāniju „UPB”, turpina Āris Ozoliņš:
''Tas jau ir daudzu gadu garumā, pārkraujam dzelzsbetona konstrukcijas, sūtām uz Skandināviju, pamatā uz Zviedriju. Mums sadarbība ar ''UPB'' ir acīmredzami veiksmīga un aug.''
Kompānija piestātnē varēs pārkraut dažāda tipa kravas, kas palielinās ne tikai pašas kompānijas, bet arī Liepājas ostas kravu apjoma pieaugumu.