Lai gan uzņēmuma vadība kā vienu no problēmu iemesliem sauc augsto elektrības obligāto iepirkuma komponenti (OIK), ministre uzsvēra, ka investoriem elektrības cenas jau bija zināmas, turklāt tās nav mainījušās vairākus mēnešus. Tajā pat laikā viņa atzina, ka elektrības cena ir viena no problēmām lieliem, energoietilpīgiem uzņēmumiem Latvijā, tāpēc tiekot strādāts pie OIK samazināšanas.
Dodoties uz tikšanos ar „KVV Liepājas metalurga” vadību, Reizniece-Ozola cer saprast, ko varam reāli izdarīt no valsts puses šajā situācijā. Viņasprāt, ir normāli, ja valsts atbalsta uzņēmumu, bet ar uzņēmējdarbību gan valsts nevar nodarboties.
Viņa uzsvēra, ka valsts jau iepriekš iesaistījusies uzņēmuma glābšanā – iepriekšējās „Metalurga” vadības laikā tika dotas 112 miljonu garantijas.
„Tā ir nodokļu maksātāju nauda, kas maksātnespējas procesa laikā faktiski bija jāatgūst. Pēc finanšu ministra dotās informācijas, „Metalurga” jaunie īpašnieki to ir veikuši – 21 miljons ir iemaksāts. Nākamajiem maksājumiem jāseko šī gada beigās. Ja uzņēmums nestrādā, tad liels risks, ka šo maksājumu nevarēs saņemt, un būs atkal jāatgriežas pie jauna investora meklēšanas,” sacīja Reizniece-Ozola.
Tāpat, iespējams, būtu jāvērtē tas, cik profesionāli veikts maksātnespējas process.
Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs intervijā LTV norādīja, ka līdz šim uzņēmuma jaunie īpašnieki izpildījuši saistības pret valsti. No tās naudas valsts nodegusi izdevumus saistībā ar saistībā ar izdevumiem uzņēmuma uzturēšanai – septiņus miljonus eiro, bet pārējais novirzīts parāda segšanai.
Gadījumā, ja turpmākie maksājumi netiks veikti, tad valsts atgūs visu uzņēmuma kustamo un nekustamo mantu. Viņš piebilda, ka negrib pieļaut šādu scenāriju.
Ministrs skaidroja, ka līgums par uzņēmuma pārdošanu veidots tā, ka maksājumi jāveic nākamos desmit gadus, un to var izdarīt, darbinot rūpnīcu. No investora puses, kurš jau ir ieguldījis 35 miljonus, tagad būtu neprātīgi nedarbināt uzņēmumu, uzskata Reirs, piebilstot, ka no jauno īpašnieku puses pašreizējā retorika ir „robežu meklēšana”.
Finanšu ministrs arī pārliecināts, ka no diviem potenciālajiem investoriem ir izvēlēts pareizais.
Tajā pat laikā Reirs atzīst – decembrī viņam nācies skaidrot, kāda Latvijā ir biznesa vide un ka valsts nevar palīdzēt ar tādu atbalstu, kā investori bija iedomājušies.
Jau ziņots, ka problēmas ar metalurģiju atkārtoti sākās pagājušā nedēļā, kad tika apturēta tērauda kausēšanas ceha darbība un no darba sāka atbrīvot uzņēmuma darbiniekus, kuri tur bija nostrādājuši vien dažas nedēļas vai dažas dienas.
Maijā “Metalurgā” jau bija sākuši strādāt 960 cilvēki, dažus no kuriem tagad atlaiž, turklāt atlaistie cilvēki neesot saņēmuši arī darba samaksas aprēķinus.
“Metalurgs” nonāca finanšu grūtībās pirms aptuveni trīs gadiem, un vēlāk arī kļuva par maksātnespējīgu. Administratoram izdevās atrast uzņēmumam pircēju - Ukrainas holdinga kompānija "KVV Group" pērn 2.oktobrī parakstīja pirkuma līgumu ar Latvijas valsti par maksātnespējīgā uzņēmuma "Liepājas metalurgs" iegādi, piedāvājot par to maksāt 107 miljonus eiro, un šogad 12.janvārī “Liepājas metalurga” atslēgas svinīgi nodotas jaundibinātā uzņēmuma "KVV Liepājas metalurgs" valdes loceklim Kovaļenko.
Līdz darbības apturēšanai 2013.gadā tas bija viens no lielākajiem rūpniecības uzņēmumiem Baltijā un eksportētājiem Latvijā, veidojot aptuveni 0,7-1% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Līdz ar to rūpnīcas darbības atjaunošana ir nozīmīgs un ilgi gaidīts notikums Latvijas ekonomikai.
