Aktuāli

MK komitejā skata reģionālās reformas likumprojektu

Aktuāli

LPKS „Pienupīte" pārstāve Mirdza Feldmane par situāciju piena tirgū

Jaunie lauksaimnieki pašvaldību zemes tagad var nomāt ar izpirkuma tiesībām

Jaunie lauksaimnieki pašvaldību zemi var nomāt ar izpirkuma tiesībām

Jaunie zemnieki turpmāk var pretendēt uz pašvaldību piedāvāto lauksaimniecības zemes nomu ar izpirkuma tiesībām. Jaunie noteikumi attiecas uz personām, kurām nepieder lauksaimniecības zeme. Zemes fonda dati rāda, ka valstī kopumā lauksaimniecības sektorā pērn pieaudzis darījumu skaits un fonds iegādājies krietni vairāk platību, kuras zemnieki arī var nomāt.

Ar 1. janvāri stājušies spēkā noteikumi par lauksaimniecības zemes nomu ar izpirkuma tiesībām. Jaunie noteikumi attiecas uz pašvaldību īpašumā esošām neapbūvētām lauksaimniecības zemēm, kurām vietvaras vēlas atrast apsaimniekotāju – lauksaimnieku, kas ar laiku to varētu arī izpirkt.

Zemkopības ministrijas speciālists Arvīds Ozols Latvijas Radio pastāstīja, ka pašvaldības savas lauksaimniecības zemes var nodot nomā ar izpirkuma tiesībām uz laiku līdz 12 gadiem. To var izmantot fiziskas personas, kurām līdz šim nepieder lauksaimniecības zeme. Turklāt,

ja nomnieks izmanto izpirkuma tiesības, tad nomas maksa tiks ieskaitīta izpirkuma maksā.

"Šo izpirkuma iespēju var izmantot ne ātrāk kā no ceturtā zemes nomāšanas gada," paskaidroja Ozols. "Šis nosacījums ļaus pārliecināties, kam patiesībā zemes nomnieks to īpašumu grib izmantot, proti, vai uz tās tiešām notiek pastāvīga lauksaimnieciskā darbība."

Ozols norāda, ka grozījumu virsmērķis ir nodrošināt pašvaldību brīvās zemes izmantošanu lauksaimniecībā, kā arī dot iespēju sākt nodarboties ar lauksaimniecību tieši tiem ļaudīm, kam savas zemes vēl nav.

"Šis pašvaldību rezerves zemes fonds ir tas, kas palicis pāri no zemes reformas," sacīja Ozols. "Tās zemes tur nav daudz – tie ir ap 28 tūkstoši hektāru, puse no tā ir laukos, puse pilsētās, tāpat puse ir lauksaimniecības zeme un otra daļa ir meži. Sekojoši Latvijā kopumā lauksaimniecībā izmantojamā un iznomājamā zeme varētu būt ap astoņiem tūkstošiem hektāru."

Jauno zemnieku kluba vadītājs Kārlis Ruks vērtē, ka jaunie noteikumi par pašvaldību zemes nomu ir viens no atspēriena punktiem jauniešiem, kas vēlas atgriezties laukos un uzsākt savu uzņēmējdarbību.

Zemes resursu pieejamība jauniem zemniekiem ir viena no aktuālākajām problēmām.

Tāpat pirms pāris mēnešiem lauksaimniekiem radusies iespēja izmantot reversās nomas pakalpojumu. Tas ļauj pārdot savu īpašumu zemes fondam un, nomājot to no fonda, turpināt lietot ražošanai. Attīstības finanšu institūcijas "Altum" pārvaldītā Zemes fonda vadītāja Ina Alksne norāda, ka zemniekiem bijusi liela interese par šo iespēju. Tāpat kopumā pērn fondā krietni audzis darījumu apjoms.

Zemes fonds pērn nopircis ap 2200 hektārus lauksaimniecības zemes, bet iepriekš 2016. gadā - tikai apmēram 1500 hektāru, tātad pieaugums ir ievērojami lielāks, uzsvēra Alksne. "To zemi operatīvi arī piedāvājam zemniekiem nomā, un teju visas platības arī uzreiz tiek izķertas, jo pieprasījums joprojām pārsniedz mūsu piedāvājumu," viņa teica. "Pērn vidēji uz katru nomājamo īpašumu pieteicās divi trīs nomnieki, bet bijuši arī zemes gabali, kur piesakās pat 11 nomnieki."

Zemes fonds ieguldījis ap 11 miljonus eiro un arī šogad plāno ieguldīt vēl apmēram septiņus miljonus eiro īpašumu iegādē, kurus tālāk lauksaimnieki var nomāt vai iegādāties.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti