Latvijas Televīzija devās uz uz Madonas rajona Praulienas pagastu lūkot, kā pašlaik saimnieko jaunie lauksaimnieki.
Kalna Rubeņu saimnieks Rūdolfs Medenis salasījis kritušos ābolus un atvedis uz ganībām, zinot, ka govīm tas ir lielākais gardums, un govis vajag palutināt.
"Pie govīm cenšos iet trīs reizes dienā. Jāiet, lai būtu viņām draugs, viņas nedrīkst no tevis baidīties," stāsta saimnieks.
Viņš sācis saimniekot pirms četriem gadiem ar desmit govīm. Tagad viņam jau ir 56 gaļas liellopi, un iegūts bioloģiskās saimniecības sertifikāts. Liellopiem barību audzē pats savā saimniecībā.
"Viegli uzsākt bez atbalsta nav, bez draugiem un ģimenes to nevar izdarīt. Apņēmībai jābūt, jo ir jāstrādā diendienā 24 stundas dienā. Nāk dzemdības, tad jāved siens mājās, jāar zeme. Strādniekus atļauties nevarēšu trīs gadus. Pašam jātiek galā ar 150 hektāriem. Jāceļ, jābūvē, nav viegli," stāstīja Medenis.
Praulienas pagastā ir tikai divi jaunie zemnieki. Citiem, kas gribētu, nav bijis iespēju, jo bez zemes, savas vai nomātas, saimniekot nav iespējams.
"Eiropa dod labas subsīdijas projektos un platību maksājumus klāt, vēl tikai prasītos, lai vecie zemnieki dotu jaunajiem iespēju saimniekot...
Ir daudzi saimnieki, kuri negrib nodot jaunajiem saimniekošanu - tas ir diezgan traģiski mūsu pusē," stāsta jaunais zemnieks Ainārs Manuilovs.
Bijušais "Breša zemnieks" Pāvils Bernāns atzīst, ka vēl labprāt saimniekojot pats, bet gaidot, kad izstudēs mazdēls, lai saimniekošanu nodotu viņam.
"Paskatāmies - visu ārzemnieki izpirkuši pa šiem gadiem. Tur saimnieko zviedri, tur vācieši, paldies dievam, ka ir tādi jaunie, kas grib saimniekot, un kam ir uzņēmība," saka Bernāns.
Lauksaimnieki pozitīvi vērtē Eiropas ieceri nākamajā plānošanas periodā, kas sāksies 2021.gadā, atbalstīt jaunos zemniekus, un dot viņiem iespējas pašiem saimniekot.
"Ir vajadzīga jaunajiem pleca sajūta, ka viņi var nākt un strādāt. Atcerēsimies paši, kad sākām saimniekot, cik daudz jautājumu bija, ko darīt, kā izdzīvot. Politikas veidotājiem jādomā par to, kā viņiem attīstīties, nostiprināties, jo tās ir mūsu jaunās ģimenes, mūsu nākotne," uzsver Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja Agita Hauka.
Kopējās lauksaimniecības politikas nākamajā Eiropas Savienības daudzgadu budžetā Latvijai iedalītais finansējums ir 3 miljardi eiro. No tā daļa tiks arī jaunajiem zemniekiem, taču viņi paši atzīst, ka nauda nav vienīgais stimuls darbības uzsākšanai - ir jābūt arī lielai uzņēmībai un ģimenei, kas atbalsta.