Rīta Panorāma

Telefonintervija ar Māri Simanoviču

Rīta Panorāma

Aspazijas "Vaidelote" – poētisks Valmieras teātra iestudējums

Intervija ar Edgaru Ružu

Jaunie «Latvijas piena» īpašnieki «Latraps»: Trīs miljonu eiro parāds zemniekiem jānoraksta

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Zemnieku veidotā un finanšu grūtībās nonākuša piena pārstrādes uzņēmuma SIA “Latvijas Piens” jaunais īpašnieks kooperatīvs “Latraps” atzīst, ka piena rūpnīcai sniegtais valsts galvojums ir drošība, savukārt nepilnu trīs miljonu  eiro parāds zemniekiem būs jānoraksta un to neatmaksās, LTV “Rīta panorāmai” atzina “Latraps” ģenerāldirektors Edgars Ruža. 

Lauksaimniecības kooperatīvā sabiedrība “Latraps” iegādājies maksātnespējīgās piensaimnieku kooperatīvam “Trikāta” piederošās 53,66% kapitāldaļas, tādējādi kļūstot par vadošo piena pārstrādes uzņēmuma SIA “Latvijas Piens” dalībnieku ar 73,28% kapitāldaļu.

Ruža “Rīta panorāmai” atgādināja, ka “Latraps” piederēja daļas rūpnīcā jau no 2014.gada, kad tā sāka piedzīvot pirmās grūtības. Toreiz kooperatīvs ieguldīja līdzekļus, cerot, ka varēs saglābt situāciju, bet sākās piensaimniecības nozares krīze, un rūpnīca vēl bija pārāk jauna un nepaspēja attīstīties un būt gatava krīzei. 

Tagad rūpnīca nonāca vēl sarežģītākā situācijā un varēja aiziet nebūtībā skaista un pareiza ideja, ka pārstrāde ir pašu zemnieku rokās, tāpēc nolemts ieguldīt līdzekļus, darījumu skaidroja Ruža.  

Viņš noraidīja publiski izskanējušās bažas, ka graudkopības kooperatīvs nevarēs veiksmīgi attīstīt piena pārstrādes rūpnīcu. Ruža norādīja, ka bizness ir bizness, nevar šķirot, vai tas ir piens vai graudi, turklāt “Latraps” netaisās vadīt rūpnīcu, to vadīs profesionālā komanda.

Mums tikai jānodrošina sasaiste ar zemniekiem, jādod darbiniekiem drošība, ka ir darbs, un mums būtu lepnums, ka ir zemnieku produkcija Latvijas un starptautiskajos tirgos, norādīja Ruža.

Viņš atzina, ka rūpnīca ražo industriālos piena produktus ar zemu pievienoto vērtību, bet rūpnīca ir tāda, kāda ir, un arī šiem produktiem ir tirgus, un šos produktus plānots  turpināt ražot. Bet paralēli plānots attīstīt arī citus produktus, piemēram, “Trikātas”  sieriem ir potenciāls starptautiskajos tirgos, rūpnīcai ir nopietns investīciju plāns, lai tā varētu strādāt arī ar lielākas pievienotās vērtības produktiem.  

Ruža arī uzsvēra, ka par 2011.gadā “Latvijas pienam” izsniegto valsts galvojumu SEB bankas kredītam nevienam nav jāuztraucas, rūpnīca to sedz un valsts palīdzība nebūs nepieciešama. Pirms pusgada neatmaksātā galvotā kredīta summa bija aptuveni pieci miljoni eiro, un šonedēļ valdība atbalstīja rūpnīcai galvotā kredīta maksājumu atlikšanu līdz 25.augustam.

Savukārt par nepilniem trīs miljoniem eiro, ko rūpnīca parādā zemniekiem par piegādāto pienu, Ruža atzina – biznesā pastāv riski un diemžēl šie parādi zemniekiem būs jānoraksta.

Jau ziņots, ka “Latraps” iegādājies maksātnespējīgās piensaimnieku kooperatīvam “Trikāta” piederošās 53,66% kapitāldaļas, tādējādi kļūstot par vadošo piena pārstrādes uzņēmuma SIA “Latvijas Piens” dalībnieku ar 73,28% kapitāldaļu.

Pārējiem līdzšinējiem īpašniekiem piensaimnieku kooperatīvam “Dzēse” pieder 20,84% un Vidzemes graudkopības kooperatīvam “VAKS” 5,88% kapitāldaļu. 

 "Latvijas piens" darbu sāka 2012.gada beigās un ražo sieru, vājpiena koncentrātu un krējumu. Eksports industriālo produktu jomā veido 98%, savukārt patēriņa produktu jomā - 17%. Produkti tiek eksportēti uz Lietuvu, Igauniju, Ukrainu, Vāciju, Slovākiju, Lielbritāniju, Izraēlu. 14,79 miljonus eiro vērtās "Latvijas piena" rūpnīcas pamatakmens tika likts 2011.gada septembrī. Kooperatīva biedru līdzfinansējums veidoja 1,42 miljonus eiro, kredīts bankās - aptuveni 9,24 miljonus eiro, bet Eiropas Savienības fondu finansējums - aptuveni 4,26 miljonus eiro. "Latvijas piens" arī saņēma valsts garantēto atbalstu - 7,11 miljonus eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti