Jauni ES tiesību akti paredz – uzņēmumu valdēs būs jābūt vismaz 40% sieviešu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Pēc daudzus gadus ilgušiem iebildumiem un garām diskusijām Eiropas Savienībā (ES) spēkā stāsies jauni tiesību akti, kas paredz, ka uzņēmumu valdēs ir jābūt vismaz 40% sieviešu. Saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) datiem 60% pašreizējo universitāšu absolventu ir sievietes, taču, lai arī šīs sievietes ir ieguvušas augstu kvalifikāciju, vadošos amatos viņas ir nepietiekami pārstāvētas. 

Jauni ES tiesību akti paredz – uzņēmumu valdēs būs jābūt vismaz 40% sieviešu
00:00 / 05:24
Lejuplādēt

Kā pirmā sieviete EK prezidenta amatā Urzula fon der Leiena ir ļoti skaidri runājusi par dzimumu līdztiesību: "Es vēlos, lai Eiropa beidzot kļūtu par kontinentu, kurā ir vienlīdzīgas iespējas vīriešiem un sievietēm, un es zinu, ka mēs vēl neesam to sasnieguši. Mums ir jālikvidē pagātnes šķēršļi vienlīdzībai, jātiecas pēc vienlīdzīgām iespējām. Tā nav nekāda raķešu zinātne, nepieciešamie instrumenti ir labi zināmi un pārbaudīti, mums tie tikai jāievieš un tas jādara."

Konkrēts piemērs šiem instrumentiem ir direktīva par sievietēm valdēs. Tikai šī gada jūnija sākumā beidzot tika panākta starpinstitūciju vienošanās, kas paredz uzņēmumiem uzlikt saistošus juridiskus pienākumus nodrošināt to, lai uzņēmumos vismaz 40% vietu bez izpildvaras funkcijām un 33% no valdes vietām atrastos sievietes, un tas jāiedzīvina līdz 2026. gadam. 

Praksē dažas ES dalībvalstis, piemēram, Francija vai Ziemeļvalstis, jau bija ieviesušas dažādus noteikumus, taču līdz šim nebija vienotas bloka nostājas šajā jautājumā. 
Šī iemesla dēļ direktīvā ir iekļauta arī turpināmības klauzula, kas ļauj valstīm, kuras jau ir sasniegušas dzimumu līdzsvara mērķus, izvairīties no dažiem pienākumiem. Eiropas Parlamenta Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas vadītāja Evelīna Regnere cīnījās pret izņēmumiem un minējusi vairākus iemeslus, kāpēc dažas valstis izveidoja blokādi, kuru nevarēja salauzt desmit gadus.

Regnere norādīja: "Pirmkārt, vairākas dalībvalstis izveidoja bloķējošu minoritāti, jo vienkārši nevēlas izpildes pasākumus sievietēm. Otrkārt, ir arī dalībvalstis, kuras vairāk vai mazāk bija kā lielo uzņēmumu runas personas, un šie uzņēmumi vienkārši nevēlas noteikumus. Un trešais iemesls, kāpēc mums bija problēmas, diemžēl bija tas, ka dalībvalstu valdības, kuras ieviesa pasākumus nacionālā līmenī, nevēlas to darīt Eiropas līmenī."

Kvotu tipa tiesību akti bieži tiek uztverti ar viedokli, ka noteikumi, piemēram, direktīva par sievietēm valdēs, nozīmē, ka sievietes iekļūst vadošos amatos tikai kvotu prasības dēļ, nevis viņu talanta vai nopelnu dēļ. 

Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta direktorei Kārlienai Šēlai gan šķiet, ka tas ir cinisks arguments. Viņa paudusi: "Tas, protams, ir arguments, ko jūs bieži dzirdat no cilvēkiem, kuri, manuprāt, ir nedaudz ciniski par šo tēmu. Un viņi varētu iebilst, ka sievietes sasniegs šos amatus tikai tiesību aktu dēļ. Bet es domāju, ka tad viņi vienkārši noliedz faktu, ka Eiropas Savienībā ir tik daudz talantīgu sieviešu, kuras ir pilnībā piemērotas šādiem amatiem un tādām lomām. Un līdz šim viņas ir vienkārši ignorētas. Un es patiesi ticu, ka šī revolucionārā direktīva – dalībvalstīm bija vajadzīgi desmit gadi, lai vienotos par to –, tā radīs izmaiņas.

No mūsu datu vākšanas mēs zinām, ka tās dalībvalstis, kurām ir kvota, ir panākušas daudz lielāku progresu šajā jomā nekā tās, kurām nav kvotas vai kuras nav neko darījušas, vai īstenojušas mīkstus pasākumus.

Tāpēc es domāju, ka mūsu dati bez jebkādām diskusijām pierāda, ka stingra likumdošana palīdz."

Turklāt jaunākie ziņojumi un pētījumi liecina, ka sieviešu līderība sniedz arī ekonomiskus un sociālus ieguvumus. Griestu pārvarēšana veicina arī ekonomisko izaugsmi un inovācijas, skaidroja Šēla.

Jaunā direktīva ne tikai noteiks konkrētus skaitliskus mērķus uzņēmumu valdēm, bet arī prasīs biržā kotētiem uzņēmumiem reizi gadā sniegt kompetentajām iestādēm informāciju par dzimumu pārstāvību savās valdēs. Ja viņi nesasniedz mērķus, viņiem būs jāpaskaidro, kā viņi plāno tos sasniegt. Tas nozīmē lielāku pārredzamību, bet arī plašāku informāciju sabiedrības kontrolei,

ieviešot tā saukto "slavas" sistēmu, kurā investoriem un žurnālistiem tiks publicēta informācija par uzņēmumiem, kas atbilst mērķiem.

Jāatzīmē, ka paredzētas arī sankcijas uzņēmumiem, kas neievēro atklātas un caurskatāmas iecelšanas procedūras. Šīs sankcijas var izpausties, piemēram, kā naudas sods. 

Taču ir arī dažas nepilnības. Piemēram, direktīva par sievietēm valdēs attiecas tikai uz lieliem biržā kotētiem uzņēmumiem ar vairāk nekā 250 darbiniekiem.

Tas nozīmē, ka, lai gan šādi uzņēmumi pārstāv aptuveni 99% Eiropas uzņēmumu, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem savās valdēs nebūs jāievēro dzimumu līdzsvara prasības.

Tomēr direktīva par sievietēm valdēs ir tikai neliela daļa no EK un likumdevēju dzimumu līdztiesības stratēģijas. Kā norādīja eiroparlamentāriete Regnere, dzimumu līdzsvaru var panākt tikai tad, ja tiek mainīti arī sociālie ieradumi, izglītība un uzvedība.

Tāpat jāmin, arī darba samaksas atšķirības, kas starp dzimumiem joprojām ir aptuveni 14%, un pēdējos gados nav īpaši mainījušās. Bloka likumdevēji pašlaik apspriež atalgojuma pārredzamības direktīvu. Tā nodrošinās darbiniekiem piekļuvi skaidrai un visaptverošai informācijai par individuālo un vidējo atalgojuma līmeni, kas sadalīts pēc dzimuma.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti