„Šis divu gadu termiņš tik nozīmīgam un patiesībā tik dārgam objektam kā dzīvoklim šķiet diezgan liels absurds," saka Kristaps, kurš dzīvokli Rīgā jaunā projekta ēkā iegādājās pirms pieciem gadiem. Līdzīgi kā daudzās citās jaunajās ēkās, jau pēc diviem gadiem beidzās garantijas termiņš, kura laikā būvnieks novērš konstatētos defektus. Taču par dzīvokli kredīts vēl jāmaksā gadu desmitus.
Pēc ievākšanās Kristaps mājoklī atklāja atsevišķas problēmas: „Mums ir paveicies, ka bija kaimiņi ar būvniecības zināšanām, kuri gan laicīgi iedrošināja pievērst uzmanību noteiktām lietām, gan laicīgi palīdzēja sastādīt dokumentus, kas attiecas gan uz konkrēto dzīvokli, gan uz kopīpašumu. Tādēļ mēs ļoti savlaicīgi iesniedzām mājas būvniekam defektu sarakstu."
Kristapam palaimējās, ka tas notika tik ātri. Defektus par saviem līdzekļiem būvnieki novērsa pusotra gada laikā. Nedaudz piepūlēties gan iemītniekiem vajadzēja - bija nepieciešams būveksperts, kopīga iedzīvotāju rīcība un arī sarunas ar būvuzņēmuma valdes locekļiem, atzīst Kristaps.
„Tā ka tev ir sākumā jāpiekasās pašām mazākajām problēmām un jāspēj saskatīt, kas no tām var izvērsties tālākā laika periodā. Mūsu gadījumā bija, piemēram, ieklāts lamināts, tas nedaudz kustas. Tā it kā pirmajā brīdī nešķiet būtiska lieta, ejot pāri. Bet būvniecības eksperti uzreiz saka - gada laikā izveidosies apakšā ieliekums un lamināts būs jāmaina, ja negribēsiet staigāt pa bojātu grīdas segumu," stāsta Kristaps.
Kristaps piebilst, ka daudzi no defektiem var arī būt slēpti un nespeciālistam grūti pamanāmi.
Tiesa, nereti jauno projektu dzīvokļu īpašnieki nopietnas kļūdas būvniecībā atklāj ne tikai garantijas laikā, kā Kristaps, bet arī pēc tā beigām. Piemēram, vairākās ļoti ātri uzslietās ēkās Rīgā jau vairākas reizes saplaisājuši panorāmas logi.
Tagad logus sienas platumā un augstumā iemītniekiem jāmaina par savu naudu, jo divu gadu garantija beigusies. Iespējams, ēkas pamati nebija nosēdušies, kad lika lielos logus.
Garantija - defektiem, bet ne noturībām
Garantijas termiņš ir noteikts Vispārīgajos būvnoteikumos. Tātad garantijas laikā galvenais būvuzņēmējs par saviem līdzekļiem novērš būvdarbu defektus, kas atklājušies pēc būvobjekta nodošanas. Noteiktais garantijas termiņš nedrīkst būt mazāks par diviem gadiem, teikts noteikumos.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības fakultātes būvražošanas katedras vadītājs Mārtiņš Vilnītis pieļauj, ka līdzšinējo kārtību varētu mainīt: „Būtu lietderīgi nesošo konstrukciju garantijas laiku norobežot no pārējā garantijas laika. Ja ir problēma - pamatu sēšanās, tas ir attiecināms uz nesošām konstrukcijām. Nesošām konstrukcijām garantijas laiks noteikti varētu būt ilgāks un to varētu sasaistīt zināmā mērā ar būves kalpošanas laiku. Ir ēkas, kas paredzētas ilgākam lietošanas laikam, ir ēkas, kas paredzētas mazākam lietošanas laikam."
Arī būvinženieris Sergejs Meierovics uzskata, ka noteiktais garantijas termiņš būvēm ir pārāk īss: „Ēku jau būvē vismaz divām trim paaudzēm. Es domāju, ka garantiju, jo īpaši ņemot vērā sevišķos apstākļus, kas radušies, vajadzētu vismaz uz kādu laiku pagarināt - varbūt uz četriem vai pieciem gadiem."
Bet tās garantijas, kas tiek dotas, ir uz defektiem, kas var būt ir nedaudz slēpti, bet ne uz konstruktīvām noturībām," norāda Meierovics.
Ministrijā izmaiņas briest
Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" par grozījumiem stāstīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP): „Piemēram, par garantijas termiņiem. Sabiedriski nozīmīgām ēkām atkarībā no daļas, pamata galvenās konstrukcijas, likumā paredzēts, ka mēs esam iecerējuši piecus gadus."
Tiesa, pagaidām nav izprotams, vai pieci gadi attieksies uz sabiedriskajām ēkām vai arī, piemēram, daudzdzīvokļu mājām. EM pārstāve Evita Urpena norādīja, ka termiņus plānots pagarināt, taču nosaukt precīzus ciparus atturējās. Ko par grozījumiem saka Latvijas Būvnieku asociācija Latvijas Radio neizdevās uzzināt.
Diferencē garantijas
Savukārt būvniecības uzņēmuma „RBS/SKALS" vadītājs Māris Saukāns atsaucas uz ārvalstu praksi diferencēt garantijas: „Ja runājam par konstruktīvajām garantijām - uz ēkas karkasu, pamatiem, pārsegumiem, tad tā varētu būt pat lielāka nekā pieci gadi, atkarībā no tā, kāds ir projekta uzdevums. Jo sākotnēji projekta uzdevumā projektētājam ir jādefinē, uz kādu termiņu mēs ejam. Savukārt garantijas, kas attiecas uz iekārtām un citiem materiāliem, termiņš ir tik liels, cik to nosaka ražotājs, izdodot sertifikātu."
Saukāns arī norāda, ka būtisks jautājums - kā garantijas laikā ēka ekspluatēta. Protams, tagad būvnieki un attīstītāji strādā likumdošanas rāmjos. Ja ir noteikti ne mazāk kā divi gadi, tad daudzi tādu termiņu arī nosaka. Taču, ja būs izmaiņas, tad tirgus dalībnieki, iespējams, būs spiesti projektēt un būvēt tā, lai varētu patiešām iedot noteikto garantiju.
