Velmers izteicās, ka simboliski nodotās “atslēgas” izmēra ziņā nevar salīdzināt ar metalurģijas milzi, toties ar tām ir iespējams iedarbināt “Liepājas metalurga” elektrokausēšanas ceha krāsni.
“Ar gandarījumu varu teikt, ka “Liepājas metalurga” pamatražotnes pārdošanas darījums ir pabeigts. Šodien savas pilnvaras uzņēmumā oficiāli nododu Igora Kovaļenko rokās, kas tālāk gādās par tik ilgi gaidīto "Metalurga" darbības atjaunošanu,” pauda Velmers.
Viņš atzina, ka „pēdējā gada laikā esam dažkārt bijuši arī pārlieku optimistiski, vienlaicīgi jāņem vērā, ka šis pārdošanas process ir bijis unikāls, jo tāda mēroga maksātnespējīga uzņēmuma pārdošanas gadījums Latvijā nav bijis”.
Administrators norādīja, ka darījuma pabeigšana nebūtu bijis iespējams bez visu iesaistīto pušu neatlaidības un komandas darba, tāpēc viņš pateicās „visiem, kas neatlaidīgi strādāja, paldies tiem, kuri noticēja, ka varam nonākt līdz šim brīdim šodien”.
Uzņēmuma pārdošanas konsultāciju kompānijas “Prudentia” valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš savukārt norādīja, ka ar „107 miljonu eiro lielo summu šis ir aizvadītā 2014.gada lielākais uzņēmuma pārņemšanas darījums Latvijā”.
„Tas nenoliedzami bija sarežģīts process, sarežģītā nozarē, taču mums ir izdevies atrast nopietnu investoru, kurš saredz uzņēmuma lielo potenciālu un to, kā tas attīstīsies turpmāk. Tas ir būtisks ieguvums visai Latvijas tautsaimniecībai,” sacīja Krastiņš.
“KVV Liepājas Metalurgs” valdes loceklis Igors Kovaļenko pēc “atslēgu” saņemšanas uzsvēra: „Šis bija ļoti sarežģīts darījums, ko apstiprinās ikviens finanšu jomas eksperts. Lai gan bijām cerējuši to noslēgt vēl īsākos termiņos, arī visa darījuma pabeigšana līdz gada beigām biznesa pasaulei skaitās neraksturīgi īss laika posms. Par to jāpasakās visām darījumā iesaistītajām pusēm.”
“Šobrīd mēs turpinām sagatavošanās darbus pie rūpnīcas palaišanas. Tagad svarīgākā daļa ir sagataves. Jau noslēgti līgumi par sagatavju piegādēm ar to piegādātājiem, tāpat noslēgti nepieciešamie līgumi ar energoresursu pakalpojumu sniedzējiem un šobrīd norit aktīva līgumu slēgšana ar darbiniekiem. Līdz rūpnīcas darbības atsākšanai mēs plānojam pieņemt vairāk nekā 500 darbiniekus. Šobrīd tiek pārslēgti līgumi ar esošajiem darbiniekiem,” notiekošo komentēja Kovaļenko.
“Liepājas metalurga” īpašuma tiesības tika pārreģistrētas Zemesgrāmatā jaunajam īpašniekam 2014.gada 29.decembrī, līdz ar ko oficiāli noslēdzās arī aktīvu nodošanas process. Rūpnīcas darbības atsākšana notiks divos posmos.
Vispirms darbību uzsāks velmētava, bet vēlāk tēraudkausēšanas cehs. Sākotnējās ražošanas jaudas būs 35 000 tonnas produkcijas mēnesī.
Velmēšanas cehu sola palaist februārī
Svinīgā atslēgas nodošana jaunajiem saimniekiem notika simboliskā vietā - elektrotērauda kausēšanas cehā, kas joprojām klusē. Brīdi, kad rūpnīcā atkal kausēs metālu, ar nepacietību gaida tie metalurga darbinieki, kuri visu šo laiku uzturēja iekārtas, lai tās varētu atkal iedarbināt.
Viņu vidū ir arī mehāniķis Valērijs Kazakovs: „Mēs gadu esam te strādājuši un esam saglabājuši iekārtas darba kārtībā. Ja būs izejvielas, vārēsim strādāt jau pēc nedēļas, pusotras. Cerēsim, ka jaunajam saimniekam izdosies palaist to rūpnīcu. Es un vēl viens puika, kurš te strādāja, ceram, ka atkal strādāsim kopā.”
Kaut arī pirmie solījumi no jaunajiem saimniekiem par rūpnīcas darbības uzsākšanu izskanēja jau novembrī, tagad tiek runāts par velmēšanas ceha palaišanu februārī.
Pakāpeniski darbā plānots pieņemt aptuveni 1300 - 1400 darbinieku. Izejvielas pamatā Ukrainas kompānija sola iepirkt Baltijas valstīs, pakāpeniski atgūstot arī noieta tirgus.
Pēc tam uzņēmums plāno papildināt metāllūžņu krājumus, lai, iespējams, martā iedarbinātu elektrokrāsni. Izejvielas pamatā Ukrainas kompānija sola iepirkt Baltijas valstīs, atgūstot arī noieta tirgus. Tikmēr jaunie īpašnieki jau pārskaitījuši pirmos vairāk nekā 20 miljonus eiro, kas nonāks kreditoru rīcībā.
Ziņas par LM finanšu problēmām publiski nāca klajā 2013.gada janvārī. Uzņēmuma akcionāri un toreizējie saimnieki Sergejs Zaharjins, Iļja Segals un Kirovs Lipmans sākotnēji vērsās pie valdības pēc palīdzības, taču tā atteica. Ministri uzsvēra, ka valstij nav jāiegulda līdzekļi privātā uzņēmumā, kuram turklāt ir necaurredzama finanšu kārtība un kurā investori savstarpēji strīdas, nespējot vienoties par uzņēmuma tālāku attīstību.
2013.gada jūlijā valsts atmaksāja 67,4 miljonus eiro lielo kredītu LM vietā, ko bija garantējusi Itālijas bankai „UniCredit”. Tikmēr akcionāri, kas pauda, ka aktīvi meklē investorus, uzņēmumu zaudēja un investorus neatrada. Bez darba palika vairāk nekā 1000 strādnieku.
2013.gada novembrī tiesā tika iesniegta pieteikums, kurā lūdza atzīt LM par maksātnespējīgu, un sākās jauna investora meklējumi.
Par jauno uzņēmuma īpašnieku kļuva Ukrainas “KVV Group”, kas ir viena no lielākajām Ukrainas metalurģijas grupām, nodarbina vairāk nekā 2000 cilvēku un tās galvenie darbības virzieni ir metāllūžņu pārstrāde, būvniecība un metalurģija.
