Jaunais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis novērsīs līdzšinējās nepilnības un mudinās pašvaldības būt ekonomiski aktīvām, uzsver Finanšu ministrija. Pašreizējā sistēmā galvenā problēma ir tā, ka finanšu izlīdzināšana aizvien nenodrošina sabalansētu reģionu attīstību – tā sauktās bagātās Pierīgas pašvaldības attīstās daudzkārt straujāk par attālākajiem reģioniem.
Finanšu ministrs Jānis Reirs no «Vienotības» uzsver, ka jaunajā kārtībā ieguvējas būs visas pašvaldības, jo pirmkārt budžetus varēs plānot vairākiem gadiem. Otrkārt, sistēma būs taisnīgāka.
„Būtība ir tāda, ka aprēķināti nepieciešamie pakalpojumu sniegšanas nosacījumi – strādājošam cilvēkam pašvaldībā pakalpojumi gandrīz vai nav vajadzīgi un netiek izmantoti, ir nepieciešams skolas uzturēt, bērnudārzus – nepieciešams vairāk līdzekļu. Šis modelis paredz tieši to, ka visā valsts teritorijā tiks uzskaitīti un precīzi sadalīti līdzekļi, lai varētu piešķirt pakalpojumus gan strādājošam, gan pensionāram, gan skolniekam,” sacīja Reirs.
Tomēr tas nenozīmē, ka mainīsies kopējais pašvaldību izlīdzināšanas fonda apjoms. Reirs nevar pateikt, cik ļoti zaudēs bagātās pašvaldības vai visnabadzīgākās, kas līdz šim saņēma bez īpašas piepūles. Viņaprāt, aktīvās pašvaldības varēs nodrošināt labākus pakalpojumus, nenotiks formāla izlīdzināšana.
Piemēram, visbēdīgākā situācija līdz šim esot dažās lielajās pilsētās, kur ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju ir stipri mazāki nekā dažā reģionu pagastā. Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, jaunā kārtība neietekmēs Rīgas devumu izlīdzināšanas fondā. Taču Pierīgai tikšot uzlikts smaguma svārsts, lai tā attīstībā neatrautos ar tik lielu tempu.
Siguldas novada domes priekšsēdētājs un Latvijas reģionu attīstības centru pārstāvis Uģis Mitrevics no "Reģionu alianses" par topošo likumu izsakās atzinīgi.
„Skatoties uz taisnīgumu – tiem, kam iet grūtāk, jāpalīdz -, šinī gadījumā [modelis] ir izsvērtāks. Siguldas pašvaldība nedaudz zaudēs, bet izaugsme būs, kaut ne tik strauja, kā līdz šim. Skatoties uz Latvijas kopīgām interesēm, es saku – jā, šis modelis ir noteikti pareizāks, izsvērtāks,” saka Mitrevics.
Finanšu ministrija norāda, ka divos mēnešos radīto likumprojektu atbalsta gan vairums pašvaldību, gan Valsts prezidents. Lai tas stātos spēkā ar nākamo gadu, likums Saeimai jāpieņem līdz jūlijam, kad valdība sāks darbu pie nākamā gada budžeta.
