Eiropas Savienības direktīva, atbilstoši kuras prasībām tiek veidots jaunais likums, nosaka, ka jaunajai publisko iepirkumu kārtībai ir vienlaikus jākalpo visai atšķirīgiem mērķiem.
Iepirkumiem Eiropā vienlaikus ir jāveicina mazo un vidējo uzņēmumu attīstība, un līdz ar to tiem ir jākļūst uzņēmējiem saprotamākiem, bet, no otras puses, tiem ir jāuzlabo arī sabiedrības naudas izmantošanas efektivitāte.
Šī iemesla dēļ gan par likumu atbildīgā Saeimas Tautsaimniecības komisija, gan citas iesaistītās puses atzīst, ka darbs pie jaunā iepirkumu likuma būs intensīvs.
Finanšu ministrijas juridiskā departamenta pārstāve Līga Neilande stāstīja, ka ir priekšlikumi gan no pasūtītājiem, piemēram, Latvijas Pašvaldību savienības, gan arī no uzņēmēju organizācijām, kurām ir šajā gadījumā pilnīgi atšķirīgi viedokļi.
“Līdz ar to droši vien mēs šeit panāksim kompromisu, par to, kāds būtu labākais iespējamais regulējums abām pusēm,” pauda FM pārstāve.
Jaunais likums esošajā iepirkumu kārtībā ieviesīs vairākas jaunas lietas, piemēram, jaunas iespējamās iepirkuma formas, kā arī jaunas iespējas pasūtītājiem precizēt un pielāgot prasības iepirkumu dalībniekiem, atklāja Neilande.
“Tas kas ir pilnīgi jauns [regulējums], kas nav esošajā iepirkumu regulējumā, nāk klāt jaunas iepirkumu procedūras, kas ir vērstas uz to, lai pasūtītājam sarunās būtu iespējas nonākt pie vajadzīgā rezultāta ar iespējamajiem kandidātiem un pretendentiem, kā arī lai iepirktu inovatīvus produktus, kā arī lai vairāk sagaidītu dažādus risinājumus no piegādātājiem, nevis pats pasūtītājs izdomā to, ko viņam vajadzētu nopirkt – pakalpojumu, preci vai attiecīgus būvdarbus,” stāstīja Neilande.
Ņemot vērā sagaidāmās plašās diskusijas un lielo pašvaldību un uzņēmēju organizāciju ieinteresētību, deputāti arī uzskata, ka likums nebūtu jāizstrādā steidzamības kārtā.
Zaļo un Zemnieku savienības deputāts Jānis Klaužs pievērsa uzmanību, ka īpaši svarīgs topošais likums ir tieši pašvaldībām, kuras iepirkumos jau šobrīd sastopas ar nozīmīgām grūtībām.
“Varu tikai pateikt, ka, piemēram, Latgales pašvaldības ir ļoti nopietni izturējušās pret šī likuma atvēršanu – tur ir virkne priekšlikumu, par kuriem es nezinu, vai ministrija tajos ir ieklausījusies, vai nē, bet tie visi priekšlikumi ir nākuši no reālās dzīves,” atzina Klaužs.
“Saprotiet, strādājot šī likuma ietvaros – tie kuri ir nākuši no pašvaldībām, tie zina – kad tiek izsludināts konkurss, kad tiek pārbaudīti visi pretendenti, tad vienam konkursam tos visus materiālus var knapi lielās televizora kastēs sakraut, kas tur ir savākts, bet beigās ir viena pārsūdzība, un viss ar to beidzas, un tas ir kaķim zem astes,” norādīja deputāts.
Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” Neilande norādīja, ka jaunais likums ļaus samazināt administratīvo slogu un vairāk nodrošināt atklātību uzņēmējiem. Tajā pašā laikā pasūtītajiem būs iespēja izvirzīt prasības no galvenā pasūtījuma izpildītāja atbildību par darbu, kas neļaus būtiskus darbus “kaskadēt tālāk apakšuzņēmējam” un neatbildēt par to. Tāpat no iepirkumiem varēs izslēgt komersantus, kas profesionālajā darbībā pieļāvuši pārkāpumus.
Saimnieciski izdevīgākais piedāvājums joprojām būs būtisks faktors, bet cenu kā galveno faktoru pasūtītājs varēs izvēlēties tādos gadījumos, kad pasūtījuma specifikācija ir pietiekami detalizēta un citiem aspektiem nav citas nozīmes, jo visiem nevar uzspiest lētāko cenu, norādīja Neilande.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekle Katrīna Zariņa raidījumā “Pēcpusdiena” stāstīja, ka lielākajai atklātībai uzņēmēji rosina visus iepirkumus ievietot vienotā elektroniskajā sistēmā, kurā būtu gan sīkumu, kancelejas preču iepirkumi, gan daudzmiljonu būvniecības iepirkumi. Tas nodrošinātu atklātību, visi varētu pārliecināties par kritērijiem un iepirkuma komisijas lēmumu. Uzņēmēji arī rosina atteikties no zemākās cenas kritērija.
Saeimas Tautsaimniecības komisija prognozē, ka darbu pie jaunā iepirkumu likuma būs iespējams pabeigt aptuveni līdz nākamā gada sākumam.
