Iegūstot lauksaimnieka izglītību 2012.gadā, Dairis Rutkis nekavējoties pieteicās valsts finansējumam uzņēmējdarbības uzsākšanai jaunajiem lauksaimniekiem. Par saņemto atbalstu viņš iegādājās 11 teles, lai sāktu gaļas liellopu audzēšanu. Tagad jaunais zemnieks apsaimnieko teju 100 hektāru zemes un ganāmpulka skaits palielināts līdz 30 lopiem.
“Pirmajā gadā bija 13 hektāri, un tad lēnītēm kāpa uz augšu. Tādas aizaugušas pļavas bija. Vecākiem tehnika bija, palīdzēja, tā jau nav, ka nepalīdz. Viss notiek. Viss ir, var teikt, ka no nulles uzsākts,” atceras jaunais lauksaimnieks.
Vienreizējais finansējuma apmērs jaunajiem zemniekiem ir 40 tūkstoši eiro. Projektu pieteikšana valsts finansējumam noslēgusies otrdien, 15.septembrī. Lauku atbalsta dienesta Ziemeļvidzemes lauksaimniecības pārvaldē informē, ka pieteikušies 43 jaunie lauksaimnieki un aktivitāte vērtējama kā zema. “Mēs rindojam šos projektus, jo svītra tiek pavilkta zem 21 lauksaimnieka. Tātad ir iedalīta nauda - 827 tūkstoši, kas pietiek 21 projektam,” saka Ziemeļvidzemes reģiona lauksaimniecības pārvaldes daļas vadītāja Gita Ulmane.
Jau iepriekš vēstīts, ka zemo aktivitāti skaidro ar to, ka jaunie atbalsta kritēriji noteikti stingrāki nekā citos plānošanas periodos. Jaunajam lauksaimniekam jau 15 tūkstošu vērtībā bija kaut kam jāpieder.
Dairis ir pārliecināts, ka jauniešu vēlme strādāt laukos ir, bet pieteikšanās noteikumus daudzi nespēs izpildīt un tas samazinās jaunu saimniecību rašanos. Viņaprāt, jauno zemnieku atbalstam ir liela nozīme, kas motivē uzsākt saimniekošanu laukos: “Ja nebūtu tāda projekta, es pat nezinu, ko es darītu tagad. Diez vai mēs tā runātu tagad.”
Patlaban jaunais lauksaimnieks ar ģimeni saimniecību plāno attīstīt arī turpmāk. Abi jaunieši ir pārliecināti, ka laukos ir, ko darīt un pārvākties uz dzīvi pilsētā neplāno.
