Speciālā ekonomiskā zona Latgalē darbību uzsāka šogad, visās reģiona pašvaldībās aptverot vairāk kā 25 000 hektāru plašu teritoriju.
Lai arī tie ir tikai 5% no kopējās reģiona teritorijas, tas ir nozīmīgs solis pretī tam, lai turpmāk darba vietu skaits palielinātos un ražošanas nozares attīstītos arī mazākos reģiona centros.
Speciālās ekonomiskās zonas statusu Latgalē piešķirt iespējams ne tikai rūpnieciskiem rajoniem, bet arī jebkurai citai vietai, kur atrodas konkrētais uzņēmums. "Īstenībā 5% no Latgales teritorijas - tā aptveramā teritorija ir 10 Daugavpils pilsētas. Tā ka teritorija ir milzīga. Viņa var būt privātīpašumā, viņa var arī piederēt pašvaldībai un tikt iznomāta uzņēmējiem," norāda Latgales uzņēmējdarbības centra vadītājs Vladislavs Stankevičs.
Viņu papildina Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis. "Mēs veidojām šo likumprojektu, mēģinot maksimāli ņemt vērā uzņēmēju vēlmes, ka tur, kur uzņēmējs grib attīstīties, tur, kur investors grib ienākt, tur arī viņam tajā vietā būs iespējas," norāda Lāčplēsis.
Lielākā speciālās ekonomiskās zonas platība būs Daugavpilī – 2500 hektāri. Priekšrocības un nodokļu atvieglojumi vietējiem uzņēmējiem un ārzemju investoriem ir pilnīgi vienādi: kā vieni tā otri saņems uzņēmuma ienākuma un nekustamā īpašuma nodokļu atlaides 80% apmērā. Daugavpilī interesi par zonas statusa iegūšanu pagaidām izrādījuši vietējie uzņēmēji.
"Gan pilsētai, gan reģionam galvenais tomēr ir ekonomiskā attīstība. Ir darba vietas, ir papildu nodokļi. Papildu ienākumi iedzīvotājiem. Tas ir galvenais arī, kas palīdzēs ieņemt savu vietu un izturēt konkurenci ar citiem ražotājiem," uzsver Lāčplēsis.
Latgalē pagaidām lielākā pieredze speciālās ekonomiskās zonas darbībā ir Rēzeknes pilsētai un novadam, kur tā izveidota jau pirms 20 gadiem. Gan šeit, gan arī citviet Latgalē attīstītākās nozares ir metāla un koka apstrāde, kā arī pārtikas pārstrāde un tekstils. Tomēr Latgales speciālās ekonomiskās zonas statusu varēs saņemt ne visi uzņēmumi. Piemēram, lauksaimniecības, akvakultūras un transporta uzņēmumi nedrīkst būt atbalstīto vidū.
Pagaidām vēl neviens nav pietiecies Latgales speciālās ekonomiskās zonas statusa iegūšanai. Jau nākamnedēļ speciālisti Preiļos un citu novadu centros organizēs informatīvus seminārus. Informācija par iespēju iegūt speciālās ekonomiskās zonas statusu atrodama arī mājaslapā www.invest.latgale.lv
