Par spīti savas ekonomikas varenībai un arvien augošajai politiskajai iecerei, Ķīnai tomēr nopietni izturas pret ASV kritiku, ņemot vērā šīs valsts dominējošo lomu uz starptautiskās skatuves. Tādēļ Ķīna jau pasteigusies apliecināt, ka banka, kas vēl ir tapšanas stadijā, rūpīgi lūkos, lai atbalstu saņem tikai nolikumam atbilstoši projekti.
“Esam uzaicinājuši ekspertus no Pasaules Bankas, lai palīdzētu Attīstības bankas nolikumu izstrādšānā. Šī sadarbība jau sākusies. Mēs varam sadarboties arī sindicēto kredītu izsniegšanā nākotnē. Tas nozīmē dalīties ar zināšanām un projektiem,” stāsta Ķīnas Finanšu ministrs Lū Dživejs
Turklāt Ķīna kā šī projekta iniciatore jau noraidījusi arī Ziemeļkorejas pieteikumu, ko par neiespējamu sadarbības partneru uzskatītu daudzas kopīgā projekta dalībvalstis. Šobrīd ir runa par 57 potenciālajām dalībvalstīm, tostarp no Eiropas Savienības. Pirms nepilna mēneša apstiprināts Lielbritānijas pieteikums, bet tūlīt pēc tam arī Vācijas, Francijas, Itālijas, Spānijas, Zviedrijas un pat Polijas un Somijas pieteikums. Tādējādi Japānas, bet jo īpaši Amerikas Savienoto Valstu noraidošā nostāja nav kavējusi ietekmīgākas Eiropas un arī pasaules ekonomikas iesaistīties attīstības bankas projektā. To apsveikusi arī Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektore Kristīna Lagarda.
“Mēs patiesi apsveicam šo iniciatīvu un uzskatām to par pilnībā pamatotu, kā arī par labu papildinājumu jau pastāvošajām starptautiskajām institūcijām,” uzsver SVF izpilldirektore Kristīne Lagarda. “Varētu vēlēties, lai Starptautiskais Valūtas fonds piedalītos infrastruktūras projektu finansēšanā. Bet tas nav mūsu bizness. Tādēļ nav iespējams runāt par jebkādu konkurenci starp mūsu organizācijām. Toties sadarbība gan būs un mēs par to ļoti priecājamies.”
Āzijas infrastruktūras attīstības banka savā darbībā gan pārklāsies ar Filipīnās bāzēto līdzīgā nosaukuma “Āzijas attīstības banku”, kur ietekmīga loma ir ASV un Japānai. Tas ir viens no iemesliem šo valstu kritikai, kas veltīta Ķīnas ierosinātajam projektam, pavadot to ar atgādinājumu, ka līdzšinējie Ķīnas finansētie projekti Āzijā un Āfrikā nebūt neliecina par filantropiju, bet gan mērķtiecīgu aprēķinu. Tiesa, no šādas kritikas nav pasargātas arī pašreizējās starptautiskās aizdevēju un attīstības institūcijas.
