Jau tagad mājsaimniecības izjūt koksnes kurināmā cenu kāpumu

Lai gan kurināmā cenas aug, šobrīd ir grūti pateikt, kā tas ietekmēs tos iedzīvotājus, kuru mājokļus ziemā silda ar centralizēto apkuri. Koksnes cenas pieaugumu gan jau tagad izjūt mājsaimniecības, kas kurināmo ziemai gādā laikus. Šogad malkas cena ir par aptuveni ceturtdaļu augstāka nekā pērn un cena nemainīgi augsta ir jau kopš pagājušā gada.

Vēl pērn viens kubikmetrs malkas maksāja aptuveni 25 eiro, norāda malkas pārdevēji. Šogad cenas kāpušas. Un šobrīd sausu, skaldītu malku pārdod jau par aptuveni 30 eiro un dārgāk. No tā var secināt, ka vienas sezonas laikā malkas cena paaugstinājusies par aptuveni ceturto daļu. Tomēr pieprasījums ir nemainīgs, stāsta malkas pārdevējs no uzņēmuma “Senču sēta”.

“To jau mēs ļoti labi zinām, kāpēc tā cena kāpj. Kokmateriālus pagājušogad nevarēja no mežiem dabūt ārā, šogad tā situācija ir labāka, bet tās cenas jau nenokritās. Pieprasījums ir liels, mums ir ļoti daudz šķeldu katlu mājas, protams, ļoti daudz izved ārā no Latvijas. Pēc paša kokmateriāla ir liels pieprasījums,” stāsta pārdevējs.

Viena mājsaimniecība gada laikā vidēji nokurina no 10 līdz 14 kubikmetriem. Ja pērn par to bija jāmaksā līdz 350 eiro, šogad jau jāšķiras no summas, kas ir krietni lielāka.

Cenas augušas arī šķeldai. To kurina uzreiz vai gatavo briketes un granulas. Arī to cenu ir augusi. Kā stāsta Latvijas biomasas asociācijas vadītājs Didzis Palejs, šobrīd šķelda maksā no 11,5 līdz 14 eiro kubikmetrā. Normāla cena vēl pirms diviem, trim gadiem – astoņi eiro kubikmetrā.

“Un jāsaka, ka situācija tāda, kāda ir pēdējos divos gados un arī šogad, nav redzēta. Vismaz es savā pieredzē neesmu pieredzējis tik dramatiskus kāpumus un tik dinamisku situācijas attīstību. Cenas ir ļoti augstas, bet ir grūti teikt, vai tā būs arī sezonā, respektīvi, ziemā. Jo pastāv arī spekulācija, ka šī varētu būt pirmā ziema vēsturē, kad tās cenas varētu nebūt augstākas, kā tas bija vasarā,” stāsta Palejs.

Koksnes kurināmajam kāpušas cenasRūdolfs Krieviņš

    Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas vadītājs Valdis Vītols tikmēr stāsta, ka jebkurā gadījumā koksne šobrīd ir lētākais kurināmais.

    Lai gan koksnes cenas aug, viņš paredz, ka šogad tarifu kāpums drīzāk varētu būt tiem, kas izmanto dabasgāzi.

    “Tarifā ir iekļautas iekšā kurināmā cenas, tad ir pats tarifs un ir šie izmaksu posteņi. To, ko mēs redzam kopš gāzes tirgus liberalizācijas, kopš pagājušā gada aprīļa mēneša, mēs redzam, ka gāzes cena ir augusi. Un tagad ir sagaidāms jauns gāzes tarifa pieaugums tajā sadaļā, kas attriecās uz gāzes sadali. Respektīvi, iespējams, ka būs jauns tarifs un es teiktu, ka, tad ir iespējami arī kādi cenu kāpumi,” uzskata Vītols.

    Tomēr arī tie iedzīvotāju, kuru mājokļus silda ar koksni, var sagaidīt tarifu kāpumu. Tomēr, ja mājsaimniecībās to jūt uzreiz iegādājoties kurināmo, pilsētu un ciemu iedzīvotājiem ar centralizēto apkuri, kurināmā cenas kāpums uzreiz neietekmē arī apkures izmaksas. Tur tarifs var kāpt tikai tad, ja to atļauj Sabiedrisko pakalpojumu regulators.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Saistītie raksti
    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti